Piešķirtas 2026. gada Ig Nobela prēmijas par neparastiem pētījumiem

Kopš 1991. gada pasniegtā Ig Nobela prēmija ir jokojošs Nobela prēmijas paralēlpasākums, kas godina pētījumus, kuri vispirms liek smieties, bet pēc tam — domāt. Ceremonijā tradicionāli redzamas miniatūras operas, zinātniskas demonstrācijas un tā sauktās "24/7" lekcijas, kurās pētniekiem savs darbs jāpaskaidro divreiz — 24 sekundēs un pēc tam septiņos vārdos, savukārt pateicības runas ierobežotas līdz 60 sekundēm.

Šogad ceremonija pirmo reizi kopš pirmsākumiem 35 gadu laikā notika nevis Bostonā, bet Cīrihē, Šveicē, un turpmāk tā notiks Eiropas pilsētās. Iemesls — augošas bažas par starptautisko viesu drošību, ceļojot uz ASV. Ceremonijas vadītājs Marks Ābrahamss norādīja, ka pēdējā gada laikā kļuvis nedroši viesiem apmeklēt valsti, un pagājušogad četri no desmit laureātiem izvēlējās nepiedalīties klātienē. Nākamgad ceremonija notiks Antverpenē, bet uz Cīrihi atgriezīsies 2028. gadā un turpmāk katru pāra gadu, pēc analoģijas ar Eirovīzijas dziesmu konkursu.

Šī gada laureāti

Biomehānikas prēmiju saņēma pētnieki, kas izstrādāja precīzāku skūpstīšanās definīciju, kas attiecināma ne tikai uz cilvēkiem, bet arī skudrām, putniem un lāčiem, secinot, ka lielākā daļa lielo pērtiķu skūpstās, bet austrumu gorillas šo īpašību zaudējušas.

Ekonomikas prēmija piešķirta par pierādījumiem, ka augstākas sociālās klases pārstāvji biežāk uzvedas neētiski — piemēram, biežāk paņem bērniem paredzētas konfektes vai apdzen citas mašīnas un gājējus.

Ķīmijas prēmija godina atklājumu, ka dzīvdzemdētāju tarakānu piena olbaltumvielas satur trīs reizes vairāk enerģijas nekā govs piena olbaltumvielas.

Medicīnas prēmiju pēcnāves piešķīra pētniekam, kas pētīja pareizu deguna šņaukšanas aerodinamiku, secinot, ka spēcīgāka izelpa efektīvāk attīra deguna dobumus.

Bioloģijas prēmija tika piešķirta pētniekiem, kas atkārtoti uzminis uz indīgām čūskām, lai noskaidrotu, kādi faktori — piemēram, temperatūra, laiks vai pieskāriena vieta — palielina risku tikt sakostam.

Fizikas prēmija godina daudzu gadu darbu pie šļakatu nepieļaujoša pisuāra dizaina, secinot, ka izšķirošais faktors ir leņķis, kādā strūkla skar virsmu.