Pirmo reizi izveidota globāla pazemes sēņu tīkla karte
Starptautiska pētnieku grupa pirmo reizi izveidojusi globālu mikorizas sēņu tīkla karti, kas stiepjas aptuveni 110 kvadriljonu kilometru garumā un satur 300 megatonas oglekļa.
.png)
Zemes pazemes tīkls
Zem mūsu kājām atrodas milzīgs pazemes sēņu tīkls, kura apmērus zinātnieki līdz šim nebija spējuši pilnībā izprast. Starptautiska pētnieku komanda pirmo reizi izveidojusi šī tīkla globālo karti, atklājot, ka tas ir aptuveni 110 kvadriljonus kilometru garš – gandrīz miljardu reižu lielāks nekā attālums no Zemes līdz Saulei. Pētījums publicēts žurnālā Science.
Simbioze ar augiem
Arbuskulārās mikorizas sēnes veido pazemes tīklus, kas atbalsta augu dzīvību un palīdz regulēt Zemes klimatu. Caur mikroskopiskiem pavedieniem jeb hifām šīs sēnes veido simbiotiskas attiecības ar augu saknēm, piegādājot tām ūdeni un barības vielas, kamēr pretī saņem oglekli, kas iegūts fotosintēzē. Tiek lēsts, ka aptuveni 70% no visām augu sugām ir atkarīgas no šīm mikorizas partnerattiecībām.
Pētījuma metodes
Lai izveidotu pirmo karti, autori apkopoja datus no 322 iepriekšējiem pētījumiem un 16 000 augsnes paraugu, kas savākti no dažādiem sauszemes ekosistēmu veidiem. Izmantojot mašīnmācīšanos un modernas attēlveidošanas tehnoloģijas, komanda novērtēja tīkla kopējo garumu un biomasu.
Milzīgs oglekļa transports
Pētnieki aprēķinājuši, ka pazemes sēņu tīklā ir aptuveni 300 megatonu oglekļa biomasā – tas ir četras līdz sešas reizes vairāk nekā visu dzīvo cilvēku kopējā masa. Šie tīkli ik gadu pārvieto augsnē oglekļa dioksīdu, kas atbilst aptuveni 4 miljardiem tonnu, jeb 11% no cilvēku radītajām ikgadējām CO2 emisijām. „Vienā tējkarotē augsnes var būt līdz 10 metriem mikorizas tīkla,” uzsver pētījuma vadošais autors Džastins Stjuarts.
Brīdinājums par lauksaimniecību
Pētījumā arī brīdināts, ka lauksaimniecības augsnēs mikorizas tīklu blīvums ir tikai aptuveni uz pusi mazāks nekā dabiskajās ekosistēmās. Zālāji, kas satur aptuveni 40% no pasaules arbuskulārās mikorizas biomasas, ir vieni no vismazāk aizsargātajiem biotopiem un tiek pārvērsti lauksaimniecības zemēs četras reizes ātrāk nekā meži. Retāki sēņu tīkli var samazināt augsnes spēju uzglabāt oglekli un pārstrādāt barības vielas. Pētnieki cer, ka šī karte palīdzēs labāk izprast sēņu lomu planētas dzīvības uzturēšanā un cīņā pret klimata pārmaiņām.
