PISA 2025: gandrīz puse Latvijas devītklasnieku nesaprot izlasīto tekstu

Jaunākais OECD PISA pētījuma cikls, kura rezultāti publiskoti šoruden, Latvijā atkal aizsācis diskusiju par izglītības kvalitāti — tā notiek reizi trijos gados, kopš pētījums tiek veikts. 2025. gada aptaujā piedalījās gandrīz 7000 piecpadsmitgadīgu skolēnu no 268 skolām, un dati raksturo aptuveni 17 700 šī vecuma jauniešu situāciju valstī, lielākoties devīto klašu skolēnus.

Pretrunīgi rezultāti

Datorizētu problēmu risināšanā Latvijas skolēni uzrādījuši rezultātus virs OECD vidējā līmeņa, bet matemātikā sasniegumi atbilst vidējam rādītājam. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka daļa skolēnu no mazāk turīgām ģimenēm spējusi sasniegt augstus rezultātus dabaszinātnēs — vairāk nekā vidēji OECD valstīs.

Tomēr lasīšanā situācija ir cita — kopš 2015. gada rezultāti samazinājušies par 51 punktu, un 2025. gadā sasniegti tikai 430 punkti pretstatā OECD vidējiem 461 punktiem. Minimālo lasītprasmes līmeni sasniedz vien 59% skolēnu, kas nozīmē, ka aptuveni divi no pieciem jauniešiem nespēj pilnvērtīgi izprast pat vienkāršu tekstu.

Valodas un konteksta faktori

Šogad testēšana pirmo reizi notika tikai latviešu valodā, un starp skolēniem, kuru ģimenēs runā latviski, un citiem parādījusies būtiska atšķirība — īpaši lasīšanā un dabaszinātnēs. Situāciju ietekmējusi arī pēdējās desmitgadē notikusī nepārtraukto izglītības reformu virkne, kā arī Covid-19 pandēmijas laikā radušies mācību pārtraukumi, kad Latvijas skolas bijušas slēgtas ilgāk nekā kaimiņvalstīs.

Sakne meklējama sākumskolā

Cits starptautisks pētījums liecina, ka lasītprasmes kritums iezīmējas jau agrāk — 4. klases skolēnu rezultāti no 2016. līdz 2021. gadam samazinājušies par 30 punktiem, un šie paši bērni tagad ir devītklasnieki, kas piedalījās PISA testā. Tas norāda, ka atbalsts jāsniedz jau pirmajās klasēs, nevis jāgaida līdz problēma kļūst neatgriezeniska.

Speciālisti uzsver, ka atbildība par situāciju nav jāmeklē tikai pie skolotājiem vai vecākiem — nepieciešams sistēmisks atbalsts, tostarp bibliotēkas un ārpusskolas programmas. Vecākiem tiek ieteikts biežāk runāt ar bērniem un jautāt ne tikai par gaitām skolā, bet arī par viņu domām un viedokli, lai attīstītu spēju argumentēt un izprast izlasīto.