otrdiena, 2026. gada 16. jūnijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

ReģioniPublicēts: 2026. gada 15. jūnijs 08:21

Pīters Smeļters – latgaliešu folkloras vācējs un pirmais priesteris no Varakļānu puses

Portāls lakuga.lv turpina iepazīstināt ar latgaliešu literātiem, šoreiz atklājot Pītera Smeļtera (1868–1949) devumu folkloras krāšanā un publicēšanā.

Foto: LaKuga

Pīters Smeļters dzimis 1868. gadā netālu no Varakļāniem, Kokaru ciemā. Viņš bija pirmais latgalietis no Varakļānu puses, kurš izglītojās un 1894. gadā tika iesvētīts par katoļu priesteri.

  1. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā latgaliešu nacionālajā kustībā liela nozīme bija katoļu garīdzniekiem. Smeļters, būdams izglītots un aktīvs, pievērsās skolu, teātra, biedrību un literatūras darbam, kā arī folkloras vākšanai.

  2. gadā, kalpojot Pēterpilī, Smeļters iepazinās ar H. Visendorfu un nodeva viņam savu tautas dziesmu krājumu – pirmais no latgaliešiem. Dziesmas tika pārrakstītas un nosūtītas Krišjānim Baronam. Smeļters kļuva par galveno latgaļu tautas dziesmu korektoru un aicināja draugus sūtīt savus krājumus. Kopā ar septiņiem palīgiem, tostarp aktīvākajiem K. Skryndu (616 dziesmas) un J. Aizpūrītu (247 dziesmas), dziesmas tika vāktas no 26 draudzēm, visvairāk Leivonu pagastā (689 dziesmas), kā arī Varakļānos un Sakstagolā.

Cenzūras ierobežojumu laikā (1865–1904) latgaliski drīkstēja izdot tikai zinātniskus darbus. Šādu grāmatu bija maz, un viena no tām – 1899. gadā izdotā “Tautas dzismu, posoku, meikļu un parunu voceleite”, kuras sastādītājs bija Pīters Smeļters. Nelielajā (28 lappuses) grāmatiņā apkopotas 47 tautas dziesmas, 2 pasakas, 183 parunas un 188 mīklas. Grāmatas beigās pievienots teicēju saraksts.

Grāmatā publicēta, piemēram, pasaka “Par kieneņa dālu” par skaudību un nodevību, kur karalis dēls izvēlas nabadzīgu meiteni, bet raganu māte mēģina iznīcināt viņu bērnus. Pēc ilgiem pārbaudījumiem labais uzvar, un ģimene atkal apvienojas.

Pīters Smeļters visu mūžu publicēja savāktos materiālus, piemēram, 1913. gadā avīzē “Dryva” ievietoja tautasdziesmu “Saule tak wokorâ...”. Atšķirībā no “Latvju dainu” četrrindēm, Smeļtera pierakstītās dziesmas bieži bija garākas, ar sižētisku uzbūvi.

Savas dzīves nogalē Smeļters ilgu laiku kalpoja par priesteri katoļu Sielijā, kur arī nomiris. Apbedīts Sventes kapos.

Šis stāsts ir daļa no Valentīna Lukaševiča sagatavotās grāmatas “Latgalīšu literati. Mozs īsavierīņs”, kuru plānots izdot 2026. gada pirmajā pusē ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā