Plastikas ķirurgs Ansis Ģīlis: medicīnā nedrīkst taupīt uz kvalitātes rēķina

Plastikas ķirurģijas klīnikas medicīnas direktors un plastikas ķirurgs Ansis Ģīlis uzskata, ka medicīnas nozarē nedrīkst taupīt uz materiālu kvalitātes vai personāla kvalifikācijas rēķina. Viņaprāt, tas var izmaksāt ļoti dārgi. Savu viedokli viņš izklāstījis laikraksta Dienas Bizness portretā, kurā stāsta arī par profesionālo ceļu un nozares pārmaiņām.

Ģīlis norāda, ka panākumu pamatā ir ārsta profesionalitāte, zināšanas un spēja rūpēties par cilvēku, kurš viņam uztic veselību, izskatu un reizēm pat dzīvību. Ja ārsts uzņemas vadītāja pienākumus, svarīga kļūst arī spēja redzēt plašāku ainu un izvēlēties attīstības virzienu. Vadītājam jāprot ne tikai izvirzīt mērķus, bet arī laikus pamanīt, ka izraudzītais ceļš vairs nedarbojas.

Ģimene un izglītība

Ģīlis dzimis un audzis ārstu ģimenē, tāpēc medicīnas vidi pazīst kopš bērnības. Līdz aptuveni 30 gadu vecumam viņš domāja, ka strādās tikai kā ārsts, taču vēlāk arvien vairāk iesaistījās organizatoriskajos un administratīvajos procesos. Viņš vēlējās attīstīties pats un veicināt arī to darbavietu izaugsmi, kur strādā.

Ģīlis absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti un rezidentūru plastikas ķirurģijā. Vēlāk Barselonas Autonomajā universitātē ieguvis Eiropas maģistra grādu ķirurģiskajā onkoloģijā, kā arī rekonstruktīvajā un estētiskajā krūts ķirurģijā. Studiju laikā pieredzi guvis lielās klīnikās Šveicē, Spānijā, Beļģijā un Itālijā, kur pētījis iestāžu iekšējo ritmu, komunikāciju starp darbiniekiem un pacienta ceļa organizēšanu. Tas, viņaprāt, ir palīdzējis darbā Latvijā.

Nozare mainās

Pēdējo 15–20 gadu laikā medicīnas nozare esot būtiski mainījusies. Ģīlis atgādina, ka agrāk ārstu gandrīz uztvēra kā cilvēka likteņa lēmēju, bet tagad ārsti ir arī pakalpojuma sniedzēji, neatkarīgi no tā, vai par ārstēšanu maksā pacients vai valsts. Gan personālam, gan pacientiem ir plašākas zināšanas, un abas puses jāspēj savienot.

Pirmā pieredze

Studiju laikā Ģīlis divus gadus strādāja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas reanimācijas nodaļā par māsas palīgu. Viņš atzīst, ka tas deva iespēju iepazīt medicīnu no pamatiem, redzēt dažādu specialitāšu sadarbību un kritiski smagu pacientu aprūpi.