Plastmasas nozare māca skolēniem savu skatījumu uz vides problēmām
ASV plastmasas un ķīmijas nozares uzņēmumi bez maksas piedāvā skolām mācību materiālus, kas, kā liecina jauns pētījums, mazina plastmasas kaitīgumu un uzsver pārstrādi kā galveno risinājumu. Kritiķi brīdina, ka šādi materiāli maldina skolēnus un skolotājus.
Nevalstiskā organizācija Plastic Pollution Coalition publicējusi ziņojumu, kurā aprakstīts, kā ASV plastmasas nozare gadu gaitā ienākusi skolu mācību programmās, piedāvājot bezmaksas vai lētas mācību stundas, darba lapas un praktiskus zinātnes eksperimentus. Viens no piemēriem ir programma "PlastiVan", kas ceļo pa valsti un māca skolēniem par plastmasas nozīmi mūsdienu dzīvē — kopš 2011. gada tā sasniegusi vairāk nekā 132 000 skolēnu.
Ziņojumā minēti četri gadījumu pētījumi, tostarp nozares apvienības Society of Plastics Engineers materiāli un ķīmijas kompānijas Dow Chemical iniciatīva, kuras stundu plānos skolēni tiek aicināti iztēloties sevi par Dow darbiniekiem, kas izstrādā plastmasas maisiņus. Pēc ziņojuma autoru domām, šie materiāli parasti uzsver plastmasas lietderību un drošību, bet noklusē tās kaitējumu videi un veselībai.
Lai gan daži materiāli atzīst piesārņojuma problēmu, tie galveno vainu piedēvē nevis ražošanas apjomiem, bet gan patērētāju paviršībai, un kā risinājumu piedāvā pārstrādi. Faktiski pasaulē tiek pārstrādāti tikai aptuveni 9 procenti visas plastmasas, un pētnieki jau vairākkārt brīdinājuši, ka pārstrāde nespēs sekot līdzi plastmasas ražošanas pieaugumam.
Izglītības eksperti norāda, ka šādi mācību materiāli bieži neatbilst kvalitatīvas pedagoģijas prasībām — tie izmanto sarežģītu nozares terminoloģiju, radot iespaidu par zinātniskumu, lai gan patiesībā popularizē noteiktu ideoloģisku skatījumu uz ekonomiku.
Īpaši izteikta problēma esot skolās, kas atrodas netālu no naftas ķīmijas rūpnīcām — piemēram, Pensilvānijas štata Bīveras apgabalā, kur uzņēmums Shell iegulda līdzekļus plastmasas mācību programmās un ziedo skolām aprīkojumu.
Organizācija aicina skolu valdes aizliegt ķīmijas un naftas nozares sponsorētus mācību materiālus, tomēr citi eksperti uzskata, ka skolotājiem jāuzticas pašiem izvērtēt materiālu kvalitāti, nevis noteikt vispārēju aizliegumu.
