Polijā trūkst propāna kukurūzas kaltēšanai, cenas strauji audzis
Polijas lauksaimniekiem kukurūzas ražas laikā trūkst propāna graudu kaltēšanai, un gāzes cena kāpusi. Nozares pārstāvji problēmu skaidro ne tikai ar vētrām Baltijas jūrā, bet arī ar mazajām rezervēm un nepietiekamu iepriekšēju līgumu slēgšanu.
Polijā šogad kukurūzas ražas novākšanas laikā radies propāna trūkums. Šo sašķidrināto gāzi izmanto graudu kaltēs, kur mitro kukurūzu nepieciešams ātri izžāvēt. Lauksaimniekiem jārēķinās ar augstākām izmaksām, un daļa no viņiem nav droši, vai pasūtītā gāze pienāks laikā.
Cenas un piegādes
Elbingas apvidus (Polijas ziemeļi) zemnieks Damians Muravecs izdevumam top agrar Polska stāstīja, ka 26. oktobrī propāns maksāja 2,29 zlotus bez PVN par litru, bet 2. novembrī piegāde bija par 2,65 zlotiem. Pēc viņa informācijas, citi piegādātāji pieprasa līdz 3 vai pat 3,20 zlotiem. Šīs ražas sezonas sākumā viņš maksāja 2,20–2,30 zlotus, bet pirms gada līdzīgā laikā – ap 1,40 zlotu. Viņš norāda arī uz ierobežotu gāzes izdošanu no termināļa: piegādātājs ar gandrīz 30 autocisternām varēja veikt tikai 8–10 iebraukšanas dienā.
Iemesli
Vienu no tiešajiem iemesliem veido vētras Baltijas jūrā, kas aizkavēja kuģu izkraušanu Gdaņskas un Ščecinas ostās. Uzņēmuma Czysty Propan viceprezidents Marcins Kriškevičs min arī kavēšanos piegādēs caur Baltijas valstīm, jo propāns nonāk Rīgas terminālī un no turienes ar autocisternām tiek vests uz Poliju.
Uzņēmuma Romgaz valdes loceklis Tomašs Šultka uzsver, ka lauksaimnieki reti slēdz gāzes līgumus laikus, lai gan kukurūzas un mēslojuma cenas bieži fiksē iepriekš. Pēc viņa aplēsēm, šīs sezonas līgumi bija gandrīz par 20 % mazāki nekā tirgus pieprasījums. Kāds anonīms piegādātāja pārstāvis gan uzskata, ka līgums negarantē gāzes pieejamību, ja tās nav pie piegādātāja.
Mazās kaltes bieži uzglabā gāzes krājumus tikai 2–3 dienām. Dažiem lieliem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izveidoja savas krātuves, krājumi, iegādāti par 1,40–1,60 zlotiem, ļāvuši ietaupīt miljonus zlotu.
Ietekme uz izmaksām
Kriškevičs lēš, ka papildu slogs var sasniegt ap 150 zlotu par tonnu kukurūzas, taču faktiskās izmaksas ir atkarīgas no graudu mitruma, degvielas cenas un citiem faktoriem. Viņš uzskata, ka situācija var uzlaboties pēc nākamajām kuģu piegādēm. Šultka iesaka nākamajā sezonā iepriekš nodrošināt aptuveni 50–70 % nepieciešamās gāzes.
