Polijas aizsardzības ministrs: Eiropai ieroču ražošanā jāpāriet kara režīmā
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Košinjaks-Kamišs Varšavas Drošības forumā aicināja Eiropu ieroču ražošanā pāriet "kara režīmā", jo Krievija to jau dara. Viņš kritizēja arī Īrijas prezidentūras ES budžeta priekšlikumu kā Polijai nepieņemamu.
Eiropai aizsardzības rūpniecībā jāpāriet "kara režīmā", lai neatpaliktu no Krievijas, 13. oktobrī Varšavas Drošības forumā paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Košinjaks-Kamišs. Pēc viņa teiktā, Krievija ieročus jau ražo kara režīmā, bet Eiropa nedrīkst "gulēt", jo miera periods ir beidzies un kontinentam jāgatavojas aizstāvēt savu civilizāciju. Par ministra teikto vēsta Polijas medijs "TVP World".
Skaitļi par Krieviju un Eiropu
Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta analīze liecina, ka Krievija 2025. gadā militārajiem izdevumiem tērēja aptuveni 7,5 % no iekšzemes kopprodukta. Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta dati rāda, ka valsts saražoja aptuveni septiņus miljonus artilērijas, mīnmetēju, tanku un raķešu munīcijas vienību.
Salīdzinājumam: nopludināts Eiropas Savienības (ES) ziņojums, uz kuru atsaucās "Euronews", norāda, ka ES dalībvalstu aizsardzības izdevumi pērn bija aptuveni 2,2 % no kopējā IKP. Šogad visas 27 ES valstis kopā ar Norvēģiju, kā lēsts, saražos divus miljonus artilērijas lādiņu.
Strīds par ES budžetu
Kopīgā preses konferencē ar ES aizsardzības un kosmosa komisāru Andrjus Kubiļu Košinjaks-Kamišs uzsvēra, ka ražošanas jauda jāpalielina jau tagad, lai nākotnē izvairītos no lielākām izmaksām. Viņš pauda, ka Polija iestājas par lielāku aizsardzības un drošības finansējumu ES budžetā, un Īrijas prezidentūras priekšlikumus nosauca par Polijai "nepieņemamiem".
Īrija, kas sešus mēnešus rotācijas kārtībā vada ES Padomi, sestdien iesniedza 2028.–2034. gada budžeta priekšlikumu. Tas paredz par 8 % mazākus izdevumus nekā Eiropas Komisijas plāns un aptuveni par 13 % samazina plašāku kategoriju, kas aptver konkurētspēju, labklājību un drošību.
Ministrs atzina, ka Kubiļus vadībā ES līmeņa aizsardzības finansējums ir ievērojami pieaudzis, taču tas jāpalielina vēl vairāk.
Latvijas dalība forumā
Forumā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV). Viņa bija viena no darba grupas dalībniecēm, kas izstrādāja foruma stratēģisko ziņojumu par Eiropas drošības stiprināšanu no NATO austrumu flanga līdz Tālajiem Ziemeļiem. Tajā uzsvērts, ka Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Polijai jākļūst par Eiropas drošības arhitektūras veidotājām.
Varšavas Drošības forums norisinājās 12. un 13. oktobrī, un tajā piedalījās vairāk nekā 2500 dalībnieku no aptuveni 90 valstīm.
