Polijas jaunā ārpolitikas stratēģija: atbalsts Ukrainai un vēstures nastas ēnā
Polija vasarā prezentēja ārpolitikas stratēģiju 2026.-2030. gadam, kas apliecina turpmāku atbalstu Ukrainai, taču vēstures jautājumi, īpaši Volīnas traģēdija, rada spriedzi attiecībās starp abām valstīm.
Igaunijas raidījuma "Harri Tiido taustajutud" jaunākajā izlaidumā analizēta Polijas ārpolitikas stratēģija, uzsverot, ka Varšava līdz šim bijusi viena no konsekventākajām un nozīmīgākajām Ukrainas atbalstītājām, tomēr pēdējā laikā atkal pastiprinājušās spriedzes, ko rada atšķirīga vēstures uztvere.
Bijušais ASV vēstnieks Polijā Deniels Frīds norādījis, ka Polijas politiskā kultūra bieži ir dziļi šķelta, taču tās stratēģiskā kultūra galvenajos jautājumos paliek stabila — to nosaka Krievijas radītie draudi, nepieciešamība pēc spēcīgas NATO un ciešām attiecībām ar ASV, kā arī Polijas interese saglabāt Ukrainu kā valsti.
Jaunā stratēģija
Vasarā prezentētā stratēģija 2026.-2030. gadam nomaina iepriekšējo, kas aptvēra 2017.-2021. gadu. Dokumentā uzsvērts, ka nākotne kļuvusi neparedzamāka, bet Krievijas agresija pret Ukrainu paliek galvenais Polijas ilgtermiņa orientieris. Stratēģijā saglabāti agrākie principi — cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums, kā arī Eiropas integrācija kā drošības un ietekmes instruments.
Polija, būdama viena no 20 lielākajām pasaules ekonomikām, plāno koncentrēties uz prioritārām jomām, nevis iesaistīties visur — pieeju var raksturot kā vērtībās balstītu pragmatismu. Transatlantiskās attiecības tiek uzskatītas par Eiropas projekta papildinājumu, nevis alternatīvu, un Polija vēlas saglabāt ASV militāro klātbūtni savā teritorijā.
Spriedze ar Ukrainu
Īpaši sarežģītas paliek attiecības ar Ukrainu, ko ietekmē pretēji vēsturiskie naratīvi par Volīnas traģēdiju, kad nacistu okupācijas laikā Ukrainas Nemiernieku armijas vienības nogalināja desmitiem tūkstošu galvenokārt poļu civiliedzīvotāju. Ukraina jūlijā paziņoja par slepeno arhīvu atvēršanu un gatavību kopīgai izmeklēšanai, taču nākamgad Polijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un opozīcijas partija jau paudusi noraidošu nostāju pret Ukrainu.
Stratēģija tomēr apliecina gatavību ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un aicina Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu drošību. Polija atbalsta ES paplašināšanos, taču neatbalsta kritēriju mīkstināšanu, un liek uzsvaru uz reģionālo sadarbību — Veimāras trīsstūri, Bukarestes deviņnieku formātu un sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.
