Polijas lauksaimniekiem 2026. gadā draud cenu šķēru atvēršanās, kas atgādina 2023. gadu

Polijas Lauksaimniecības un pārtikas ekonomikas institūts IERiGŻ-PIB lēš, ka 2026. gadā lauksaimniecības produktu cenu attiecība pret ražošanas resursu cenām var strauji pasliktināties. Prognoze paredz dārgāku degvielu un mēslojumu, vienlaikus samazinoties iepirkuma cenām. Tā rezultātā tā dēvēto cenu šķēru rādītājs, kas raksturo šo attiecību, var tuvoties 2023. gada līmenim.

Degviela un mēslojums kļūst dārgāki

Kā norāda avots, karš Persijas līča reģionā un Hormuza šauruma blokāde ietekmē lauksaimniecības ražošanas izmaksas. 2026. gadā īpaši jūtams var būt energonesēju, galvenokārt motordegvielas, sadārdzinājums. IERiGŻ-PIB vērtējumā energonesēji Polijas tirgū visa gada griezumā var maksāt līdz pat 15 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Dārgāki kļūs arī minerālmēsli: to cenas vidēji var pieaugt par 7–8 %. Sevišķi sarežģīta situācija prognozēta slāpekļa mēslojumam, kura cenas, visticamāk, celsies par vairāk nekā 15 %.

Izmaksas aug, iepirkuma cenas krītas

Ne visi ražošanas resursi dārgs vienādā tempā, un pārējo kategoriju cenu dinamika būs ievērojami zemāka. Tomēr vidējais lauksaimniecības ražošanas resursu cenu kāpums 2026. gadā gada izteiksmē var sasniegt aptuveni 5–6 %.

Problēma saimniecībām nav tikai izmaksu pieaugums. Vienlaikus tiek prognozēts pamatproduktu iepirkuma cenu kritums: vidēji pat par 8–10 % zemāk nekā 2025. gadā. Tas nozīmē dubultu spiedienu uz rentabilitāti — zemniekiem par degvielu un mēslojumu būs jāmaksā vairāk, bet par saražoto saņems mazāk.

Salīdzinājums ar 2023. gadu

IERiGŻ-PIB eksperts Arkadiušs Zalevskis vērtē, ka cenu šķēru rādītājs 2026. gadā veidosies lauksaimniecībai nelabvēlīgā līmenī un, visticamāk, būs tuvs 2023. gada rādītājam, kas bija 84,8 punkti. Ja prognozes piepildīsies, ražošanas rentabilitāte zemniekiem var atkal pasliktināties. Visvairāk to izjutīs saimniecības, kurās degviela un mēslojums veido ievērojamu izmaksu daļu.