Polijas lauksaimnieku forumā runāts par saimniekošanu nepastāvīgā tirgū
Polijas lauksaimniecības konsultāciju forumā „Dni Przedsiębiorcy Rolnego 2026” eksperti aicināja lauku saimniecības gatavot ilgtermiņa noturībai pret klimata, ģeopolitikas un izmaksu svārstībām. Tika apspriesta arī ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotne.
Polijā notikušajā ikgadējā forumā „Dni Przedsiębiorcy Rolnego 2026” (Lauksaimniecības uzņēmēju dienas), kas ppulcē lauksaimniekus, konsultantus, pašvaldību pārstāvjus un nozares speciālistus jau 22 gadus, šogad galvenā tēma bija saimniekošana nepārprotami grūti prognozējamā tirgū. Dalībnieki meklēja veidus, kā saimniecības padarīt noturīgākas pret ārējiem satricinājumiem.
No tehnoloģijām uz ekonomiku
Mariuss Tatka no Lauksaimniecības konsultāciju centra (CDR) Poznaņas nodaļas atzīmēja, ka foruma tēmas mainījušās kopā ar Polijas lauksaimniecību. Sākumā uzsvars bija uz ražošanas tehnoloģiju un efektivitāti, taču tagad vienlīdz svarīgi kļuvuši makroekonomiskie faktori: degvielas un enerģijas cenas un karu sekas. Viņaprāt, lauksaimniecības tirgus ir kļuvis arvien mazāk prognozējams.
Foruma īpatnība ir tā, ka paši lauksaimnieki stāsta par savām saimniecībām, dalās pieredzē un piedalās diskusijās.
Noturība kā prioritāte
Profesors Mareks Vigjers no Lauksaimniecības un pārtikas ekonomikas institūta norādīja, ka klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā spriedze, augošās enerģijas izmaksas un darbinieku trūkums aizvien spēcīgāk ietekmē saimniecību rezultātus. Viņš aicināja pāriet no domāšanas, kas vērsta tikai uz ražošanas apjoma pieaugumu, uz ilgtermiņa noturības veidošanu, plānojot riskus un dažādojot darbību.
Saskaņā ar prezentācijā minētajiem datiem Eiropas sauszemes temperatūra pēdējās desmitgadēs pieaugusi par aptuveni 2,2 °C, bet pasaules vidējā – par aptuveni 1,3 °C. Vigjers uzsvēra arī vienkāršu risinājumu nozīmi, piemēram, augsnes skābuma un barības vielu satura pārbaudi, kā arī ekonomisko zināšanu vērtību.
Jaunā KLP
Polijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis Dr. Bogdans Pomjaneks skaidroja, ka nākamā ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) varētu kļūt par daļu no plašāka plāna, kas apvieno līdzekļus lauksaimniecībai, reģioniem un citām jomām. Tas dotu lielāku elastību, taču lauksaimniecība konkurētu par finansējumu ar citām vajadzībām. Valdības aplēsēs lauksaimniecībai un lauku apvidiem paredzēti gandrīz 33 miljardi eiro, bet Polijas kopējais apjoms daudzgadu budžetā novērtēts apmēram 123 miljardu eiro apmērā. Ministrija cenšas panākt lielāku daļu.
