Polijas selekcionāri: jaunās genomikas tehnoloģijas vien nenodrošinās konkurētspēju
Polijas Augu selekcijas un aklimatizācijas institūta direktors Slāvomirs Sova uzsver, ka jaunās genomikas tehnikas (NGT) var paātrināt šķirņu radīšanu, taču Polijas uzņēmumiem trūkst investīciju un patentu aizsardzības.

Polijas Augu selekcijas un aklimatizācijas institūta (IHAR-PIB, valsts pētniecības iestāde) direktors dr. Slāvomirs Sova VII Pārtikas ražotāju forumā Polijā runāja par jaunajām genomikas tehnikām (NGT). Pēc viņa domām, tās var paātrināt selekciju un palīdzēt radīt sausumam un citiem vides stresiem izturīgākas šķirnes, taču vien tehnoloģijas atļaušana Polijas selekcionāriem nenodrošinās konkurētspēju pret ārvalstu koncerniem.
Ko dod NGT
Sova skaidroja, ka līdz šim selekcijā izmantoja tradicionālās metodes, tostarp mutācijas, kas izraisītas ar starojumu vai ķīmiskām vielām. NGT, īpaši mērķtiecīgā mutaģenēze jeb tā sauktās ģenētiskās šķēres, ļauj izdarīt konkrētas izmaiņas izvēlētās genoma vietās. Tehnoloģijas var izmantot graudaugu, eļļas augu, dārzeņu, sakņaugu un augļkopības kultūru selekcijā. Kā piemēru viņš minēja sojas šķirnes ar lielāku sausuma toleranci vai izmainītu taukskābju sastāvu. Soja ar augstāku oleīnskābes saturu ASV tirgū jau tiek pārdota kā ne-ĢMO produkts. Ķīnā, pēc viņa teiktā, intensīvi iegulda augu biotehnoloģijā, piemēram, kukurūzas un rīsu pētījumos.
Divas augu kategorijas ES
Eiropas Savienībā piedāvātais regulējums paredz NGT augus dalīt divās kategorijās. Pirmajā ir augi, kuru ģenētiskās izmaiņas ir līdzvērtīgas konvencionālajiem: tās nepārsniedz dabā sastopamo vai ar tradicionālajām metodēm iegūstamo mainību. Šādus augus būs daudz vieglāk laist tirgū. Otrajai kategorijai piemērotas prasības, kas līdzinās ĢMO regulējumam. Sova norādīja, ka ĢMO ieviešana tirgū prasa vairākus desmitus miljonu dolāru un aptuveni 10 gadus, bet NGT komercializācijas izmaksas ir zemākas.
Šķēršļi Polijas uzņēmumiem
Sova brīdināja par piekļuvi patentētiem risinājumiem, licenču izmaksām un intelektuālā īpašuma aizsardzību, jo daudzi patenti pieder ārvalstu uzņēmumiem. Pēc viņa teiktā, Polijas firmām trūkst zinātības NGT ieviešanā un savu sasniegumu aizsardzībā. Atšķirība pētniecības finansējumā ir liela: viens Polijas uzņēmums tam atvēl ap 3 miljoniem eiro gadā, bet kāds Vācijas koncerns – ap 340 miljoniem eiro.
Polijā ziemas kviešu tirgū ārvalstu šķirnes veido ap 62 %, bet Polijas – nepilnus 38 %. Rudzu tirgū Polijas šķirņu īpatsvars ir ap 63 %, lai gan pirms apmēram 25 gadiem tirgū bija gandrīz tikai vietējās šķirnes. Sova to saista ar zemo sertificētas sēklas īpatsvaru graudaugos: Polijā tas ir 27 %, Vācijā virs 50 %, Skandināvijas valstīs 90 %. Viņš atbalsta ideju par NGT īpašību licencēšanas platformu, taču atzina, ka ne visi uzņēmumi to vēlēsies izmantot bez ekonomiska ieguvuma.


