Polijas un Ukrainas "ordeņu skandāls": vēsturisks fons un iekšpolitiskās spēles

Jūnijā starp Poliju un Ukrainu izcēlās līdz šim lielākais diplomātiskais incidents kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Polijas prezidents Karols Navrockis atņēma Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Baltā ērgļa ordeni – Polijas augstāko valsts apbalvojumu. Par iemeslu tika minēts Ukrainas lēmums pārsaukt vienu no savām armijas vienībām par godu Ukrainas nemiernieku armijai (UPA), kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās par neatkarību, bet tiek apsūdzēta arī vardarbībā pret poļu un ebreju civiliedzīvotājiem. Simboliski ar Zelenski solidarizējoties, vairāki ievērojami ukraiņu politiķi atteicās no saviem Polijas ordeņiem.

Vēsturnieks Valdis Kuzmins skaidro, ka ordeņi atšķiras no medaļām – ordenis ir organizācija, kuras biedriem ir noteiktas privilēģijas un pienākumi, un šo statusu var atņemt. Baltā ērgļa ordenis simbolizē Polijas pēctecību no senās Polijas karalistes. UPA, savukārt, bija vardarbīgas nacionālistiskas cīņas daļa, un mēģinājumi vienkāršoti noteikt, kura puse bijusi “labā”, ir gandrīz neiespējami, jo reģionā dzīvoja vairākas tautības un katra puse izmantoja vardarbību.

Ārpolitikas pētnieks Armands Astukevičs “Delfi” norāda, ka skandāls lielā mērā ir Polijas iekšpolitisks manevrs. Prezidents Navrockis, kurš ir opozīcijā esošās partijas “Likums un taisnīgums” atbalstītājs, ar šo soli mēģina kaitēt premjerministra Donalda Tuska valdībai, kas īsteno Ukrainai draudzīgāku politiku. Ordeņa atņemšana notika tieši pirms Tuska rīkotās Ukrainas rekonstrukcijas konferences, kuru Zelenskis beigās neapmeklēja.

Astukevičs uzskata, ka ilgtermiņā šis skandāls būtiski nemainīs abu valstu attiecības, lai gan Krievijas propagandisti to jau izmanto. Polijas sabiedrības atbalsts Ukrainai joprojām ir spēcīgs, taču kara radītā ekonomiskā spriedze un bēgļu jautājumi var veicināt radikālāku noskaņojumu. Vai tas pāraugs dziļākās domstarpībās, būs atkarīgs no Tuska valdības spējas risināt šos izaicinājumus.