sestdiena, 2026. gada 21. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 21. novembris 23:05

Politologs: Igaunijas partijas nav gatavas plānot valsts nākotni

Tartu Universitātes politologs Tõnis Saarts uzskata, ka Igaunijas politiskā elite nav gatava ne Nākotnes konventam, ne valsts reformai un, visticamāk, nebūs līdz nākamajai lielajai krīzei.

Foto: ERR News

Igaunijas politiskā elite nav gatava ne piedāvātajam Nākotnes konventam, ne valsts reformai, un tāpēc abas iniciatīvas drīz atkal varētu tikt atliktas. Tā savā viedokļa rakstā ziņu portālā ERR News secina politologs Tõnis Saarts. Viņaprāt, situācija nemainīsies līdz nākamajai nopietnai krīzei.

Konteksts ir šāds: nesen vairāki ievērojami Igaunijas akadēmiķi — profesori Eriks Terks, Mati Heidmetss un Marju Lauristina — izvirzīja ideju par Igaunijas Nākotnes konventu. Partiju atsaucība līdz šim ir bijusi gandrīz nulle. Līdzīgi beidzās arī prezidenta Arnolda Rüütela ideja par sabiedrisko līgumu pirms 20 gadiem, kas nekur nenonāca. Par valsts reformu runā jau gadiem, taču partijas no ekspertu piedāvātā plašā plāna pieņēmušas tikai fragmentus.

Trīs skaidrojumi

Saarts min trīs iemeslus. Pirmkārt, Igaunijā nav tradīcijas sistemātiski iesaistīt ekspertus politikas veidošanā, atšķirībā, piemēram, no Somijas un citām Ziemeļvalstīm. Ministriju līmenī ieinteresēto pušu iesaiste bieži esot formalitāte.

Otrkārt, partiju dominētā politiskajā sistēmā partijām nav stimula uzklausīt ekspertus un pilsonisko sabiedrību. Lielākās partijas uzskata, ka politikas veidošana ir to monopols, un nevēlas, lai kāds cits gūtu nopelnus par valsts galveno mērķu noteikšanu. Profesoru priekšlikumos partijām atvēlēta otršķirīga loma — tās būtu tikai viena no daudzām grupām, bet idejas galvenokārt izstrādātu eksperti kopā ar iedzīvotājiem. Turklāt konventa koncepcijā esot jūtama skepse pret partijām.

Treškārt, pašām partijām trūkst ilgtermiņa ideju, tāpēc tās nejūtas līdzvērtīgas sarunu partneres ekspertiem. Autors to saista ar to, ka partijām nav savu politikas institūtu un ideju fabriku, kā arī ar īstermiņa fokusu uz vēlēšanu kampaņām, jo vēlētāji ilgtermiņa plānošanu neatalgo.

Krīze kā iespējamais pagrieziena punkts

Saarts uzskata, ka partijas no inerces varētu izkustināt vien nopietna krīze, kas satricinātu sabiedrību, ekonomiku vai drošības sistēmu. Tad ekspertu padomi iegūtu lielu vērtību, bet partijām nāktos cieši sadarboties gan savā starpā, gan ar ekspertiem un pilsonisko sabiedrību.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā