Politologs: līdz reālam mieram Ukrainā vēl ļoti tālu
Politiskais apskatnieks Artjoms Dudčenko norāda, ka runas par iespējamu energopamieru starp Krieviju un Ukrainu neliecina par tuvojošos kara beigas, taču šāds pamiers varētu būt izdevīgāks tieši Kijivai.
Vašingtonā, šķiet, gatavojas atsākt sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Septembra sākumā ASV sarunu vedēji apmeklēja Maskavu un Kijivu ar iespējami jaunu plānu, bet nesen prezidents Donalds Tramps paziņoja par iespējamu energopamieru. Radio 4 ēterā situāciju komentēja politiskais apskatnieks Artjoms Dudčenko.
Apspriestais formāts paredzētu, ka abas puses atturas no uzbrukumiem pretinieka enerģētikas un degvielas nozares objektiem. Tomēr paliek neskaidrs, kurai pusei šāda vienošanās nestu vairāk labuma.
Ierobežots pamiers vēl nenozīmē mieru
Dudčenko uzsver, ka pat ja ierobežoti pamieri ir iespējami, tos pagaidām nevar uzskatīt par soli ceļā uz ilgtermiņa mieru. Viņš atzīst, ka ir skeptisks pret energopamiera ideju, taču norāda — Trampa pieminētās augstās dīzeļdegvielas cenas pasaulē liecina, ka Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem ir bijuši samērā efektīvi. Krievijas dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumi un grūtības apgādāt iekšējo tirgu, pēc viņa domām, liecina, ka uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām rada spiedienu uz Krievijas ekonomiku.
Tieši tāpēc Maskava teorētiski varētu būt ieinteresēta vienošanās, kas pasargātu naftas pārstrādes infrastruktūru no turpmākiem triecieniem. Vienlaikus apskatnieks uzskata, ka lielāko labumu no pamiera gūtu tieši Ukraina — ja Krievija turpinātu masveida uzbrukumus energosistēmai pirms ziemas, no tā ciestu civiliedzīvotāji, savukārt ierobežojumi triecieniem pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām radītu Maskavai galvenokārt ekonomiskas neērtības.
Dudčenko piebilst, ka pastāv arī viedoklis, ka šāds pamiers dotu Krievijai laiku uzņēmumu atjaunošanai un eksporta atsākšanai, taču viņš uzskata, ka civiliedzīvotāju ciešanas un iespējamā spriedze Ukrainas iekšienē sver smagāk par šo risku, jo Ukrainas frontes līnija ir stabilizējusies, bet spēja atvairīt triecienus dziļajā aizmugurē ir ierobežota.
Vašingtona meklē diplomātisku rezultātu
Septembra sākumā Trampa pārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners apmeklēja Maskavu un Kijivu. Pēc šiem vizītēm puses sākušas runāt par "jaunām idejām", taču pilnvērtīgas tikšanās, visticamāk, atsāksies ne agrāk kā oktobrī. Kremlis pieļauj, ka sarunas ar ASV, Krievijas un Ukrainas dalību varētu notikt oktobrī. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gatavību tikties ar Vladimiru Putinu decembrī Maiami G20 samitā, ja Krievijas līderis tajā piedalīsies.
Dudčenko uzskata, ka Vašingtona pirms Kongresa vidusposma vēlēšanām cenšas panākt vismaz ierobežotu diplomātisku rezultātu Ukrainas virzienā, taču ir skeptisks par sarunu izredzēm — pēc viņa vērtējuma, Kremlis nav ieinteresēts kara ātrā izbeigšanā, savukārt Ukraina nav tādā situācijā, kas piespiestu to pieņemt Krievijas nosacījumus.
