Politologs: neizpildīti solījumi reģionos mazina vēlētāju līdzdalību

Latvijas politologs Filips Rajevskis un ziņu portāla nra.lv žurnālists Ritums Rozenbergs pēc sarunas ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda viedokli, ka politiķu neizpildītie solījumi reģionu iedzīvotājiem ne tikai pastiprina vilšanos valsts varā, bet arī mazina vēlmi piedalīties vēlēšanās. Viņuprāt, iedzīvotāju politiskā pasivitāte laika gaitā var apdraudēt demokrātijas pamatus.

Tehnikums Latgalē kā piemērs

Rajevskis kā piemēru minēja prezidenta intervijā pieminēto tehnikumu Latgalē. Solījumi par to esot izskanējuši pirmsvēlēšanu laikā jau pirms vairākiem gadiem, taču netikuši izpildīti. Politologs norādīja, ka šādi gadījumi kļūst īpaši nozīmīgi brīdī, kad valstij jādomā par budžeta konsolidāciju un jāpieņem sarežģīti lēmumi par finansējuma sadali. Viņaprāt, rodas jautājums, kuras valsts vajadzības un politiķu solījumi tiks uzskatīti par prioritāriem.

Rozenbergs atzīmēja, ka Valsts prezidents sarunā veiksmīgi sasaistījis reģionu problēmas ar valsts drošības jautājumiem. Žurnālists uzskata, ka uzticēšanos valsts varai grauj situācijas, kad politiķi pirms vēlēšanām ierodas reģionos, sola iedzīvotājiem “zilus brīnumus”, bet pēc tam solījumus neizpilda un pazūd. Viņš teica, ka tas bremzē un grauj demokrātijas pamatus.

Līdzdalība kā izvēle

Rajevskis atgādināja, ka Rinkēvičs regulāri apmeklē Latvijas reģionus, tāpēc viņam ir priekšstats par situāciju ārpus Rīgas. Pēc politologa domām, viena no būtiskākajām problēmām ir sabiedrības līdzdalības samazināšanās: cilvēki jūtas vīlušies un arvien biežāk izvēlas nebalsot, jo uzskata, ka viņu balss neko nemaina. Vienlaikus viņš norādīja, ka arī lēmums nākt uz vēlēšanām, pat ja nevēlas balsot ne par vienu kandidātu vai partiju, ir apzināta politiska izvēle, bet tukšas aploksnes iemešana urnā ir līdzdalības izpausme.

Abi sarunas dalībnieki vienojās, ka politika ietekmē ikvienu neatkarīgi no tā, vai cilvēks vēlas tajā iesaistīties. Nepiedalīšanās vēlēšanās nenozīmē izvairīšanos no politikas sekām, un iesaistīšanās ir svarīga arī tad, ja tā notiek tikai reizi četros gados. “Piedalīties ir labāk, nekā nepiedalīties procesā, kurš tāpat tevi tiešā veidā ietekmē,” sacīja Rajevskis.