Poļu zemnieks uz 7 hektāriem audzē retus ārstniecības augus, arnikas zieds maksā līdz 250 zlotiem kilogramā
Konrads Raņeckis (Konrad Ranecki), Polijas zemnieks, saimniekojot aptuveni 7 hektāru zālīšu saimniecībā, specializējies retu ārstniecības augu audzēšanā. Viņš stāsta par augstajām izmaksām, darbaspēka trūkumu un stingrajām kvalitātes prasībām.

Polijas zemnieks Konrads Raņeckis (Konrad Ranecki) apsaimnieko aptuveni 7 hektāru lielu ārstniecības augu saimniecību. Tā vietā, lai audzētu graudus, viņš izvēlējies nišas ražošanu, ko veic maz saimniecību. Par savu pieredzi viņš pastāstīja Polijas lauksaimniecības portālam topagrar.pl. Stāsts rāda, kādas iespējas un grūtības rodas mazai saimniecībai, kas izvēlas netradicionālu ceļu.
Saimniecība pamazām atsakās no plaši izplatītiem augiem, piemēram, citronmelisas un lielās ceļmallapas, un meklē retākus, grūti audzējamus augus. Laukos aug arī pļavas arnika, vībotne, nātre, asinszāle un pienene. Daļu stādījumu regulāri likvidē un ierīko no jauna, jo arī daudzgadīgajiem augiem ir noteikts izmantošanas cikls.
Arnika: vairāk nekā desmit gadu darbs
Arnikai saimniecībā atvēlēts apmēram pushektārs. Darbs pie tās audzēšanas ilga vairāk nekā desmit gadus, jo pirmās iegādātās sēklas nedīga. Zemnieka aprēķins: viena hektāra arnikas stādījuma ierīkošana izmaksā 80–100 tūkstošus zlotu, un sēklas jāieved no ārvalstīm. Pēc viņa pārliecības, Polijā ir divi vai trīs arnikas audzētāji. Ziedus novāc ar rokām divos reizēs — maijā un jūnijā, kā arī vasaras beigās. Zieda cena var sasniegt aptuveni 250 zlotu par kilogramu.
Kvalitātes prasības un žāvēšana
Zāļu pircēji, galvenokārt zāļu, uztura bagātinātāju un tēju ražotāji, izvirza stingras prasības. Farmācijas izejvielām pārbauda līdz 180 pesticīdu aktīvajām vielām un pirolizidīna alkaloīdus, ko var radīt nezāles. Pēc zemnieka teiktā, pietiek ar sešiem parastās krustazāles augiem hektārā, lai partiju noraidītu. Ziedi jāizžāvē 48 stundās, citādi ražošana kļūst nerentabla. Žāvēšanas iekārtu Raņeckis izveidojis pats.
Trūkumi nozarē
Saimniecībā sezonā strādā četras sievietes un viens vīrietis, taču darbinieku trūkst. Nozarē nav izstrādātu audzēšanas tehnoloģiju, trūkst sēklu tirgus, un lielākā daļa apdrošinātāju ārstniecības augus nepiedāvā. Ekoloģisko sertifikātu zemnieks nav ieguvis, jo bioloģisko augu cenas esot par zemu attiecībā pret izmaksām. Kopš pirms diviem gadiem viņš sniedz arī pakalpojumus citiem audzētājiem asinszāles pļaušanā, smalcināšanā un iepakošanā. Intensīvākais darba periods ilgst no maija līdz novembrim.


