Prāmja “Estonia” bojāgājušā atraitne pēc 32 gadiem publiski apšauba oficiālo stāstu

Marika Tūma 1994. gadā zaudēja vīru Tarmo, kurš kā kravas automašīnas vadītājs devās ar prāmi “Estonia” uz Zviedriju. Tolaik viņai bija 26 gadi, vīram 28, bet mājās viņu gaidīja septiņus gadus vecs dēls un četrus gadus veca meita. Pēc 32 gadiem sieviete sociālajos tīklos publiski uzdevusi jautājumus, kas viņu vajā kopš tā laika.

Pēdējais zvans un neziņa

Tarmo baidījās nokavēt prāmi, taču pirms ierašanās Tallinā piezvanīja sievai un apgalvoja, ka paspēs, jo prāmis viņu gaidīšot. Nākamajā rītā Marika uzzināja par nogrimšanu. Vairākas nedēļas Tarmo vārda nebija ne izglābto, ne bojāgājušo sarakstos. Tikai 16. oktobrī Tallinā viņai parādīja miruša vīrieša fotogrāfiju, kurā viņa atpazina vīru. Bēres notika 23. oktobrī.

Kāda bija krava

Marika jautā, ko Tarmo patiesībā vedis, jo uzskata, ka viņš pārvadājis kokmateriālus. Prāmis no Tallinas izgāja 15 minūtes vēlāk par grafiku, taču ostas žurnāls rāda, ka tas nebija nekas neparasts, un izmeklētāji kavēšanos nesaistīja ar militāru kravu. Izmeklēšanas apstiprināja, ka “Estonia” vismaz 14. un 20. septembrī pārvadājusi militāro aprīkojumu, taču 27. septembra kravu iepriekš neviena komisija nebija izmeklējusi. Liecībās, kas apkopotas 2025. gadā pabeigtajā novērtējumā, pierādījumu par militāru kravu pēdējā reisā neatrada.

Mantas un ministra vizīte

Marika stāsta, ka saņēmusi vīra dokumentus, naudu, drēbes un ādas jaku, kas, pēc viņas atmiņām, bijuši samērā tīri, lai gan uz čekiem tinte bija nedaudz notraipījusies. Viņa norāda arī uz izmaiņām vīra sejā starp identifikācijas fotogrāfiju un bērēm. Vēl viņa raksta, ka pēc bērēm viņas mājās ieradies toreizējais ministrs Andi Meisters, kurš vadīja kopīgo izmeklēšanas komisiju. Pēc viņas stāstītā, pēc vizītes pagastā tika veidots agronoma amats, bet Zviedrijas puse izveidoja fondu. Apgalvojums, ka tas darīts viņas klusēšanai, ir pašas Marikas secinājums, nevis pierādīts fakts.