Premjera Kulberga soctīklu ierakstos atklātas neprecizitātes par graudu tranzītu un naudas drukāšanu
Ministru prezidenta Andra Kulberga sociālo tīklu ierakstus par Baltijas vienoto pozīciju Krievijas graudu tranzīta jautājumā un par eiro naudas drukāšanu apšaubījuši gan Saeimas deputāti, gan Latvijas Banka. Gadījumi rada jautājumus par premjera publisko paziņojumu precizitāti.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sociālajos tīklos regulāri informē sabiedrību par valdības darbu un savām iniciatīvām, taču pēdējās dienās vairāki viņa ieraksti izraisījuši šaubas par to precizitāti.
Neskaidrības par Baltijas vienoto pozīciju
- septembrī Kulbergs sociālajos tīklos paziņoja, ka ar Igaunijas un Lietuvas premjeriem panākta kopēja pozīcija par vienotu ierobežojumu ieviešanu Krievijas graudu tranzītam. Vēl dažas dienas pirms tam viņš bija rakstījis, ka par to tikai notiek saziņa ar Baltijas kolēģiem.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē bijusī premjere, deputāte Evika Siliņa (JV), pieprasīja uzrādīt dokumentālu apliecinājumu šai vienotajai pozīcijai, jautājot, vai to parakstījuši visi trīs Baltijas valstu premjeri. Komisijas sēdē atbildēja, ka pieprasīto informāciju tajā dienā sagatavot nevar.
Latvijas Banka labo premjera apgalvojumu
Otrs gadījums saistīts ar Kulberga 16. septembra ierakstu platformā "X", kurā viņš apgalvoja, ka Latvijas Banka nedrukā naudu kopš valsts iestāšanās eirozonā 2014. gadā. Nākamajā dienā Latvijas Banka publiski norādīja, ka apgalvojums nav precīzs – banka gan emitē eiro banknotes un monētas, gan piedalās to drukāšanā, ko eirozonas valstis dara solidāri un koordinēti, sadalot izmaksas.
Arī Eiropas Centrālās bankas informācija apstiprina Latvijas Bankas skaidrojumu – eiro banknošu ražošana ir kopīgs Eirosistēmas process, kurā ECB sadala ražošanas apjomus starp dalībvalstu centrālajām bankām. ECB dati liecina, ka arī Latvijai piešķirta daļa no kopējā ražošanas apjoma, piemēram, 2026. gadā Latvija atbild par daļu no 100 eiro banknošu izgatavošanas.
Abi gadījumi rada jautājumu, cik precīzi ir premjera publiskie paziņojumi sociālajos tīklos un kur beidzas īsa politiska vēstījuma vienkāršošana, bet sākas faktu neprecizitāte.
