Profesore: ilgstoša mazkustība mazina vēlmi kustēties nākotnē
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Reihmane skaidro, kāpēc fiziskajai aktivitātei jāsāk pat tad, kad negribas — sākotnējā piespiešanās sevi ilgtermiņā atmaksājas.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore, bioloģijas zinātņu doktore Dace Reihmane Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidrojusi, kā cilvēkiem izdodas ilgtermiņā saglabāt fizisku aktivitāti.
Pēc viņas teiktā, galvenais ieteikums ir vienkāršs, taču ne viegli īstenojams — sevi jāpiespiež kustēties arī tad, kad tam nav nekādas vēlmes. Reihmane norādījusi, ka šāda piespiešanās nav bez atlīdzības: organisms par to "apbalvo" ar hormonu un dopamīna izdalīšanos, kas savukārt palielina vēlmi atkal iesaistīties fiziskā aktivitātē nākamreiz.
Kustību trūkums rada apburto loku
Profesore uzsvērusi arī pretējo mehānismu — jo ilgāk cilvēks ļauj sev nekustēties, jo mazāka kļūst vēlme jebko darīt vēlāk. Tādējādi neaktivitāte pastiprina pati sevi, radot apburto loku, no kura ir aizvien grūtāk izkļūt.
Reihmanes paustais liecina, ka fiziskās aktivitātes uzsākšanas grūtākais solis bieži vien ir pats pirmais — pārvarēt sākotnējo pretestību, pēc kā organisma bioķīmiskā atbilde palīdz uzturēt motivāciju turpmāk.


