Proteīnu analīze atklāj senās Ēģiptes mākslinieku izmantotos materiālus
Zinātnieki, izmantojot proteomikas metodi, ir noskaidrojuši, kādus dzīvnieku izcelsmes līmes un kolagēnus senie ēģiptieši lietoja mākslas darbu un apbedīšanas priekšmetu izgatavošanā. Pētījums aptvēra artefaktus no 1425. gada pirms mūsu ēras līdz 400. gadam mūsu ērā.
Pētnieku grupa ar masspektrometrijā balstītas proteomikas palīdzību ir izpētījusi senās Ēģiptes artefaktu sastāvā esošos proteīnus, atklājot detalizētu informāciju par tajos izmantotajiem materiāliem. Metode ļauj noteikt visus paraugā esošos proteīnus neatkarīgi no maisījuma sarežģītības un prasa mazāk parauga materiāla nekā citas analīzes metodes, piemēram, gāzu hromatogrāfija apvienojumā ar masspektrometriju.
Pētījuma priekšmets
Zinātnieki analizēja nelielus paraugus no vairākiem Ēģiptes artefaktiem, kas glabājas kolekcijās Zviedrijā, Lielbritānijā un Dānijā un kas datēti no 1425. gada pirms mūsu ēras līdz 400. gadam mūsu ērā. Vidū bija krāsotas koka zārku daļas, sienu gleznojumu fragmenti no kapa, krāsota apmetuma daļas no mūmijas krūšutēla un krāsoti kaļķakmens arhitektūras elementi. Lai izslēgtu laboratorijas piesārņojuma iespēju, pētnieki paralēli pārbaudīja arī tukšus kontroles paraugus un vērtēja ķīmiskos bojājumus konstatētajos proteīnos.
Konstatētie materiāli
Analīze apstiprināja, ka senie ēģiptieši plaši izmantoja liellopu izcelsmes līmi, kā arī kolagēnu no aitu, kazu, zirgu, ēzeļu un antilopju izcelsmes materiāliem. Šos materiālus, visticamāk, iegūst, vārot dzīvnieku ādu un saistaudus. Turklāt šādi dzīvnieku izcelsmes materiāli tika atrasti ne tikai līmvielās, bet arī krāsu un gruntējuma slāņos, kas liecina, ka ēģiptieši materiālu izvēli balstīja galvenokārt uz to pieejamību.
Pētījuma autori norādīja, ka nav novērota izteikta sakarība starp izvēlēto dzīvnieku sugu vai ķermeņa daļu un priekšmeta veidu, pielietojuma raksturu, krāsu, laikmetu, ģeogrāfisko izcelsmi vai lietojuma kontekstu — vai tas bija apbedīšanas, vai pils vajadzībām.
