Psiholoģe skaidro, kāpēc daļa Pompeju iedzīvotāju nepaguva izbēgt no Vezuva izvirduma

Vezuva izvirdums mūsu ēras 79. gadā aprakāja Pompejas zem biezas pelnu kārtas, taču ne visi pilsētas iedzīvotāji uz draudiem reaģēja vienādi — daļa devās prom laicīgi, citi palika mājās un vilcinājās. Izdzīvošanas psiholoģe Dr. Sarita Robinsone, kas pēta cilvēku rīcību gan vēsturisku, gan mūsdienu katastrofu apstākļos, skaidro, kas nosaka šādu atšķirīgo reakciju.

Robinsone piedalījusies dokumentālās filmas "Pompeii: Out of Time with Tom Hiddleston" tapšanā, kuras pirmizrāde "National Geographic" kanālā notika 26. jūlijā.

Trīs reakciju veidi

Pēc Robinsones teiktā, cilvēku uzvedības modeļi krīzes brīžos gadsimtu gaitā ir palikuši gandrīz nemainīgi. Sastopoties ar pēkšņām briesmām, cilvēkus var iedalīt vairākās grupās pēc tā, cik ātri viņi spēj rīkoties.

Apmēram 10% cilvēku spēj gandrīz uzreiz saglabāt mieru un sākt mērķtiecīgi rīkoties — parasti tāpēc, ka jau iepriekš ir domājuši par to, kā rīkotos līdzīgā situācijā. Lielākajai daļai cilvēku savukārt nepieciešams laiks, lai apdomātu notiekošo, pirms pieņemt lēmumu par rīcību. Robinsone arī uzsver, ka nekontrolēta panika un haotiska skriešana, kas bieži tiek attēlota filmās, patiesībā ir samērā rets uzvedības modelis.

Pompeju gadījums

Pirms izvirduma Pompeju apkārtnē jau bija vērojamas zemestrīces, taču tik postošu notikumu iedzīvotāji, visticamāk, nekad iepriekš nebija pieredzējuši. Robinsone norāda, ka brīdī, kad no debesīm sāka krist akmeņi, cilvēkiem vairs nevarēja rasties šaubas, ka notiek kaut kas nopietns — tomēr līdz tam brīdim daudziem varēja pietrūkt skaidrības par situācijas nopietnību un pareizu rīcību.