Psihologi brīdina: hoarding jeb mantu uzkrāšana skar arvien vairāk cilvēku, ne tikai vecāka gadagājuma
Psihologi norāda, ka pārmērīga mantu krāšana kļūst par arvien izplatītāku traucējumu, kas skar ne tikai vecākus cilvēkus. Kad nespēja atbrīvoties no lietām sāk pasliktināt dzīves kvalitāti, palīdzēt var vairs ne uzkopšanas dienesti, bet psihologi.
Daudzu cilvēku ikdiena ir pārpildīti skapji, istabas un pat balkoni, kur sakrājušās lietas, kuras reiz varētu noderēt. Šādu paradumu bieži pamato ar domu, ka manta "varbūt vēl noderēs". Tomēr daļai cilvēku šī tieksme neizmest lietas pāraug par kaut ko vairāk nekā vienkāršu taupību vai nekārtību.
Kad taupība pārvēršas traucējumā
Psihologi vērš uzmanību uz to, ka pārmērīga mantu uzkrāšana jeb hoarding kļūst par arvien biežāk sastopamu psiholoģisku traucējumu. Atšķirībā no izplatītā priekšstata, ka tas ir raksturīgs galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēkiem, speciālisti norāda — šī problēma skar arvien plašāku sabiedrības daļu, ne tikai seniorus.
Gadījumos, kad nespēja atbrīvoties no nevajadzīgām lietām sasniedz tādu apmēru, ka tas negatīvi ietekmē cilvēka ikdienas dzīves kvalitāti, situāciju vairs nevar atrisināt ar parastu telpu sakārtošanu vai uzkopšanas pakalpojumu palīdzību. Šādos gadījumos nepieciešama profesionāla psihologu iesaiste, jo pārmērīga uzkrāšana bieži ir saistīta ar dziļākiem emocionāliem vai psiholoģiskiem cēloņiem.
Speciālisti uzsver, ka svarīgi ir atšķirt parastu nekārtību vai taupīgumu no faktiska traucējuma, kad mantu daudzums un nespēja no tām atbrīvoties sāk būtiski traucēt ikdienas funkcionēšanai.
