Pētījums: dzīvesveids ietekmē novecošanu vairāk nekā gēni
Liels Oksfordas Universitātes pētījums atklāj, ka vides un dzīvesveida faktori nosaka novecošanas ātrumu un mirstības risku daudz vairāk nekā ģenētiskā predispozīcija.
Zinātnieki žurnālā "Nature Medicine" publicējuši pētījumu, kurā analizēti gandrīz pusmiljona Anglijas iedzīvotāju dati, apkopojot informāciju par viņu gēniem, veselības vēsturi un ikdienas paradumiem.
Pētnieki izvērtēja aptuveni 165 dažādus riska faktorus, kas saistīti gan ar vidi, gan iedzimtību, un noskaidroja to saikni ar 22 ar vecumu saistītām slimībām, kā arī priekšlaicīgas nāves iestāšanos.
Vide izrādās nozīmīgāka par gēniem
Rezultāti parādīja, ka apkārtējā vide un ikdienas dzīvesveids ietekmē organisma novecošanas procesu daudz spēcīgāk, nekā līdz šim tika pieņemts. Pēc Oksfordas Universitātes profesores Kornēlijas van Deinas teiktā, vides faktori izskaidro 17% no atšķirībām nāves riskā starp cilvēkiem, bet ģenētiskā predispozīcija - mazāk par 2%.
Profesore uzsver, ka tas nenozīmē, ka gēniem nav nekādas nozīmes veselībā. Tomēr dati liecina, ka lielākajā daļā gadījumu tieši cilvēka ikdienas izvēles un vide, kurā viņš dzīvo, veido veselības riskus krietni vairāk, nekā iepriekš domāts.
Atklājums iegūst papildu svaru laikā, kad novecošanas palēnināšana kļuvusi par plaši attīstītu nozari - sākot no uztura bagātinātājiem līdz dažādām skaistumkopšanas procedūrām, kas sola pagarināt mūžu un uzlabot dzīves kvalitāti. Pētījuma autori norāda, ka, lai gan novecošanas procesu pilnībā apturēt zinātne vēl neprot, tā tempu, iespējams, var ietekmēt vienkāršāk, nekā šķiet - mainot ikdienas paradumus un dzīves apstākļus.
