Psihologs: frāze "vienosimies nepiekrist" var slēpt neatrisinātus attiecību konfliktus
Toronto Universitātes profesors Čangizs Mohijedini izdevumā "Psychology Today" skaidro, ka frāze "vienosimies nepiekrist" nelielos jautājumos ir nekaitīga, bet svarīgos var kļūt par neatrisinātu konfliktu "kapsētu". Viņš piedāvā vienkāršu gada testu, lai noteiktu atšķirību.
Attiecību tēmai veltītā rakstā portāls "Desired" atsaucas uz ASV psihologa Čangiza Mohijedini, Toronto Universitātes profesora, skaidrojumu vietnē "Psychology Today". Pēc viņa domām, frāze "vienosimies nepiekrist", ko pāri bieži izmanto, lai beigtu nogurdinošu strīdu, var nozīmēt divas atšķirīgas lietas, un svarīgi ir saprast, kura no tām ir spēkā.
Grāmatzīme vai slēgta lieta
Vienā gadījumā frāze ir kā grāmatzīme: tēma paliek atvērta, un abi zina, ka pie tās atgriezīsies. Otrā gadījumā saruna tiek uzskatīta par pabeigtu, kaut gan katrs turpina turēties pie sava viedokļa. Tad, pēc Mohijedini teiktā, tas ir pieklājīgs spriedums: viens partneris ir nolēmis, ka otrs kļūdās, un vienkārši pārtrauc diskusiju, to neizsakot.
Kad tas ir nekaitīgi
Daļai jautājumu strīdu nav nepieciešams izšķirt. Tās ir gaumes un vēlmju lietas, piemēram, kādu dāvanu dāvināt draugiem vai ko skatīties televīzijā. Šādas domstarpības var palikt neatrisinātas bez ilgstoša kaitējuma.
Problēmas sākas, ja izņēmums kļūst par ierastu paņēmienu un tiek apiets pamatjautājumi: ko pāris uzskata par krāpšanu, ko nozīmē uzticēšanās un privātums, vai abi vēlas bērnus. Ja uz tiem netiek atbildēts, partneri rīkojas pēc saviem neizteiktajiem noteikumiem, un konflikts kļūst neizbēgams. Mohijedini šādu vietu nosauc par "kapsētu".
Gada tests
Psihologs iesaka sev pajautāt: ja jautājums paliks neatrisināts gadu, kas to izšķirs? Ja atbilde ir "nekas, jo tam nav nozīmes", vienošanās nepiekrist darbojas. Ja lēmumu faktiski pieņems status quo vai ietekmīgākais partneris, saruna nav beigusies, bet lēmums ir slepeni atlikts vai deleģēts vienam no abiem.
Ko rāda pētījumi
Avots min žurnālā "Frontiers in Psychology" publicētu pētījumu, kas apraksta "pieprasījuma–atkāpšanās" modeli: viens partneris uzstāj uz sarunu, otrs atkāpjas, un tas saistīts ar zemāku apmierinātību ar attiecībām abiem. Attiecību pētnieka Džona Gotmena novērojumi liecina, ka jutīgu tēmu apklusināšana jeb "akmens siena" ir viena no spēcīgākajām attiecību izjukšanas brīdinājuma pazīmēm.
Mohijedini secina, ka nav jāatrisina visas domstarpības, taču būtiskos jautājumus nedrīkst padarīt neredzamus.
