Putins brīdina par “Hormuza scenāriju” Baltijas jūrā un saka, ka Krievija ir gatava karam ar Eiropu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 29. oktobrī preses konferencē Maskavā pēc Krievijas–Āfrikas samita brīdināja, ka gadījumā, ja Krievijai tiktu liegta piekļuve Baltijas jūrai, reģionā varētu izveidoties tāda pati krīzes situācija kā Hormuza šaurumā Persijas līcī. Viņš arī apgalvoja, ka Krievija karot nevēlas, bet tam ir gatava. Izteikumi izskanēja laikā, kad Eiropā tiek meklēti ceļi uz sarunām par kara Ukrainā izbeigšanu un par Eiropas drošības nākotni.

Telefonsarunas ar Somijas un Norvēģijas līderiem

Putins komentēja 27. oktobra telefonsarunas ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri. Sarunu tēma bija pagaidu pamiers Ukrainas Hersonas apgabala Olešku pilsētā, lai varētu piegādāt humāno palīdzību un evakuēt civiliedzīvotājus. Sarunas saskaņotas ar Kijivu kā turpinājums 20. oktobra konsultācijām Oslo, kurās Ukrainas, ASV un vairāku Eiropas valstu pārstāvji apsprieda iespējamu kara izbeigšanu.

Putins šo soli nosauca par pamatotu un teica, ka atbalsta attiecību atjaunošanu ar Eiropu gan kolektīvi, gan divpusēji. Pēc “Politico” ziņām, Eiropas amatpersonas apsver iespēju iecelt īpašu sarunu vedēju kontaktiem ar Putinu, un par ticamāko kandidātu tiek uzskatīts Stubs. “Reuters” avoti norādīja, ka sarunās Putins atkārtoti apliecināja nepiekāpšanos Donbasa jautājumā.

Brīdinājums par Baltijas jūru

Putins sacīja, ka Krievija reaģēs uz jebkuru izaicinājumu un provokāciju Baltijas reģionā, un piebilda, ka karā ar Eiropu uzvarētāju nebūtu. Viņa izteikumus iespējams izraisīja ES ikgadējās jūras drošības mācības “Marsec EU26” Somu līcī pie Helsinkiem, kuras vadīja Somijas Robežsardze. Tajās trenēja kuģu pārbaudi un sagrābšanu, kā arī kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību. Putins civilo kuģu izmantošanu šādās mācībās nosauca par nepieņemamu.

Rietumu analītiķi šos vārdus uzskata par netiešiem draudiem un psiholoģiskā spiediena mēģinājumu pret Baltijas valstīm un NATO. Izraēlas militārais apskatnieks Igals Levins uzskata, ka Putina frāzes ietver slēptus kodolbrīdinājumus.

Pentagona aicinājums un Baltijas atbilde

Pēc “Reuters” ziņām, ASV Aizsardzības departamenta amatpersonas aicinājušas vairākus NATO sabiedrotos, tostarp Baltijas valstis, mīkstināt retoriku par Krieviju. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna teica, ka oficiāli šādi lūgumi nav saņemti un tiktu noraidīti. Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs norādīja, ka tas nemainītu viņa nostāju. Igaunijas premjers Kristens Mihals paziņoja, ka neklusēs.