Putins sola Eiropai “draudzību”, taču piedraud ar kodolieročiem; SAB brīdina par Krievijas nekonvencionāliem uzbrukumiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņa valstij neesot agresīvu nodomu pret Eiropu, tomēr vienlaikus piemin kodoltriādi un gatavību atbildēt uz kuģu sagrābšanu. Latvijas Satversmes aizsardzības birojs brīdina par iespējamu Krievijas nekonvencionālu uzbrukumu eskalāciju Baltijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņojis, ka Krievijas Federācijai neesot agresīvu nodomu pret Eiropu, par to vēsta ukraiņu medijs Unian, atsaucoties uz Krievijas medijiem. Tajā pašā laikā Putins apgalvoja, ka draudi nemazinās NATO paplašināšanās dēļ, un aicināja citas valstis “dzīvot draudzīgi”, piebilstot, ka pretējā gadījumā nāksies “atbildēt”.
Kremļa vadītājs pieminēja arī Eiropas militārās mācības Baltijas jūrā, kurās tikusi atstrādāta civilo kuģu sagrābšana, un norādīja, ka Krievija esot gatava atbildēt, ja tiktu sagrābti Krievijas kuģi. Runā izskanēja arī atsauce uz kodolieročiem — Putins uzsvēra, ka kodoltriāde joprojām esot Krievijas suverenitātes garants.
Runā par demokrātiju un Ukrainu
Putins, kurš pašlaik aizvada savu piekto prezidenta termiņu, vēlēšanu nerīkošanu Ukrainā nosauca par diktatūras pazīmi, lai gan vēlēšanu rīkošana kara stāvokļa apstākļos ir pretrunā Ukrainas konstitūcijai. Viņš arī atkārtoti apgalvoja, ka Rietumi izmantojot ukraiņus kā “lielgabalu gaļu”.
SAB brīdina par riskiem Baltijā
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) aģentūrai LETA paziņojis, ka Baltijas valstīs un NATO kopumā iespējami Krievijas mēģinājumi eskalēt drošības situāciju ar nekonvencionāliem uzbrukumiem — sabotāžu, provokācijām un citām mazāka mēroga darbībām. Pēdējos mēnešos šādu uzbrukumu skaits un apmērs esot pieaudzis, tāpat pieaug emocionāli un satraucoši vēstījumi par Latvijas drošību informatīvajā telpā.
Vienlaikus SAB uzsver, ka plaša konvencionāla militāra iebrukuma iespējamība Baltijas valstīs un NATO pašlaik ir ļoti zema. Iespējamie scenāriji — sabotāža, provokācijas, NATO gaisa telpas pārkāpumi un citas “pelēkās zonas” aktivitātes — dienestiem esot labi zināmi, un to mērķis ir šķelt un iebiedēt Rietumu sabiedrības, kā arī atturēt NATO no atbalsta Ukrainai. SAB aicina būt gataviem pēkšņām darbībām un norāda, ka Latvija un sabiedrotie par riskiem runā atklāti, lai mazinātu psiholoģisko ietekmi un stiprinātu sabiedrības noturību.
