Putins Valdaja forumā: Krievija neesot sākusi karu, bet pati ir agresijas upuris

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien diskusiju kluba “Valdajs” plenārsēdē atkārtoti attaisnoja pirms vairāk nekā četriem gadiem paša sākto karu Ukrainā, apgalvojot, ka patiesībā Krievija esot agresijas upuris, nevis iebrucējs. Viņš norādīja, ka karš esot sākts pret Krieviju, nevis otrādi.

Putins apsūdzēja Ukrainu gadiem ilgā “agresīva nacionālisma un rusofobijas” veicināšanā, kā arī vainoja NATO plānos militāri apgūt Krievijas uzskatītās “vēsturiskās teritorijas”. Viņš arī apgalvoja, ka Ukraina kopā ar NATO plānojusi izveidot “koncentrācijas nometnes” Krimā un Donbasā, un piesauca 2014. gada 2. maija notikumus Odesā, kur gāja bojā 48 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija prokrieviskie uzbrucēji.

Draudi ar kodolieročiem

Runas laikā Putins aicināja valstis “sadzīvot draudzīgi” ar Krieviju, taču vienlaikus brīdināja, ka jebkāda uzbrukuma gadījumā Kaļiņingradas apgabalam Krievija apsvērtu visu tās rīcībā esošo ieroču, tostarp kodolieroču, izmantošanu. Viņš norādīja, ka Krievijai esot ieroči, kādu nav citām valstīm.

Diktators sūdzējās arī par to, ka Ukraina saņem militāro palīdzību no ārvalstīm, apgalvojot, ka Krievija pati nesaņemot bruņojumu no citām valstīm.

Vairāki skaidrojumi gadu gaitā

Putina atrunas par kara iemesliem gadu gaitā mainījušās. Nesen viņa padomnieks Antons Kobjakovs apgalvoja, ka Krievija esot apsteigusi Ukrainas plānoto iebrukumu Krievijā par divām nedēļām, neminot, ka Krievija jau no 2021. gada pavasara bija sākusi koncentrēt karaspēku pie Ukrainas robežas. Līdzīgus apgalvojumus par Ukrainas gatavotu uzbrukumu pauduši arī Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.