Rajevs: Krievijas flotei Baltijas jūrā nebūtu izredžu pret sabiedroto spēkiem
Saeimas deputāts un rezerves pulkvedis Igors Rajevs uzskata, ka Krievijas flote Baltijas jūrā nespētu izvērst ilgstošu militāru operāciju, jo tur atrodas plašs NATO sabiedroto spēku kopums. Viņš situāciju salīdzina ar Krievijas ierobežotajām iespējām Melnajā jūrā.
Saeimas deputāts un Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs raidījumā "Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu" (TV24) pauda viedokli, ka diskusijās par iespējamu Krievijas Baltijas flotes darbību bieži tiek aizmirsts reģionā esošo bruņoto spēku kopējais samērs.
Rajevs atgādināja, ka Baltijas jūrā atrodas ne tikai Baltijas valstu jūras spēki, bet arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Polijas, kā arī ASV un Lielbritānijas sabiedroto spēki. Viņaprāt, šāds spēku samērs liek apšaubīt, ka Krievijas flote šajā jūrā varētu izvērst kaut ko nozīmīgu.
Salīdzinājums ar Melno jūru
Pēc Rajeva domām, pat pārsteiguma gadījumā Krievijas flote spētu veikt tikai ierobežotas darbības, kas noslēgtos ļoti īsā laikā — viņš minēja aptuveni divas dienas. Viņš situāciju salīdzināja ar to, kas šobrīd notiek Melnajā jūrā, kur Ukrainas darbības ir būtiski sašaurinājušas Krievijas flotes iespējas.
Rajevs uzsvēra, ka salīdzinājumā ar iespējamo konfrontāciju Baltijas jūrā, Krievijas pašreizējā situācija Melnajā jūrā izskatītos daudz labvēlīgāka. Viņš pauda pārliecību, ka jebkāda nopietna sadursme ar sabiedroto spēkiem Baltijas jūrā Krievijai radītu ievērojami lielākus zaudējumus nekā tie, ko tā jau piedzīvojusi Melnajā jūrā.
