Rajevs: Putina un Zelenska prasības padara mieru Ukrainā pašlaik nesasniedzamu
Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs uzskata, ka Krievijas un Ukrainas vadītāju pēdējās prasības liek miera sarunām par kara izbeigšanu Ukrainā "pārvilkt treknu krustu". Viņš norāda, ka vienošanās ar šādiem nosacījumiem nav iespējama.
Miera sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā aizvadītajā nedēļā sākušās nelāgi: Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nākuši klajā ar paziņojumiem, kas būtiski atšķiras un apgrūtina vienošanos. To TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” skaidroja Saeimas deputāts un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Viņaprāt, pašreizējo prasību dēļ sarunām jāpārvelk treknu krustu.
Ukrainas prasības
Rajevs vispirms komentēja Zelenska paziņojumu par Ukrainas nākotnes armiju. Ukrainas prezidents vēlas, lai arī pēc kara valstij būtu 800 000 karavīru liels bruņotais spēks. Ukraina negrasās piekrist neitralitātes statusam, vēlas pievienoties NATO un nepieļauj savas armijas spēju ierobežošanu.
Rajevs norāda, ka šādu prasību izvirzīšana pirms sarunām var būt mēģinājums nostiprināt savu pozīciju. Tomēr sarunām, pēc viņa domām, nav lielas jēgas, ja viena puse izvirza nosacījumus, kas otrai ir pilnībā nepieņemami. Viņš vērsa uzmanību arī uz praktisku jautājumu: kurš spēs finansēt un uzturēt tik lielu armiju, jo pati Ukraina ar šādu slogu, visticamāk, netiks galā.
Krievijas prasības
Putins savukārt atkārtoti pieprasījis, lai NATO, Ziemeļatlantijas līguma organizācija, atgrieztos pie 1997. gada militārās izvietošanas pozīcijām. Rajevs atgādināja, ka līdzīgu prasību Maskava izvirzīja jau 2021. gada nogalē, pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pieprasot, lai alianses spēki pamestu teritorijas, kur tie izvietoti pēc 1997. gada.
Tas nozīmētu NATO klātbūtnes pārskatīšanu valstīs, kas aliansei pievienojušās pēc 1997. gada, tostarp Polijā un Baltijas valstīs. Rajevs uzsvēra, ka NATO šādam ultimātam nepiekritīs, tāpēc ar šādiem nosacījumiem vienošanās nav iespējama.
Citi signāli
Rajevs norādīja, ka Somijas prezidenta un Norvēģijas premjerministra telefonsarunas ar Putinu pagaidām nav devušas redzamu progresu. Viņš pieminēja arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojumu, ka karš turpināsies neatkarīgi no miera sarunu virzības, turklāt ar tendenci uz eskalāciju. Tieši šo izteikumu Rajevs uzskata par būtiskāko signālu tam, ko tuvākajā laikā var sagaidīt.
