Rakstnieki, tostarp Nobela laureāti, pieprasa Eritrejai pierādīt pazudušo autoru dzīvību
Vairāk nekā 180 rakstnieku, tostarp Nobela prēmijas laureāti Olga Tokarčuka un Dž. M. Kutzī, parakstījuši vēstuli Eritrejas prezidentam, pieprasot pierādījumus, ka 2001. gadā apcietinātie 12 rakstnieki vēl dzīvi. Vēstule sagatavota, atzīmējot 25 gadus kopš neatkarīgās preses apspiešanas valstī.

Vēstuli, kas datēta ar 18. septembri, kopumā parakstījuši 188 rakstnieki no visas pasaules. Papildus Nobela prēmijas laureātiem Olgai Tokarčukai un Dž. M. Kutzī to parakstījuši arī tādi autori kā Kolms Toibins, Elifa Šafaka, Isabella Aljende, Bens Okri, Janns Martels, Kamila Šamsija un Cicī Dangarembga.
Vēstule adresēta Eritrejas prezidentam Isajam Afverki, un tajā prasīts nekavējoties sniegt pārbaudāmus pierādījumus, ka joprojām dzīvi ir 12 rakstnieki, kuri kopš 2001. gada tiek turēti apcietinājumā bez sazināšanās iespējas ar ārpasauli. Starp viņiem ir dzejnieks Amanuels Asrats un dramaturgs un žurnālists Davits Isaks, kā arī Davits Habtemikaels, Fessehaje Johanness, Matevoss Habteabs, Medhanijs Haile, Sahle Cegazebs, Saids Abdelkadirs, Saids Idriss, Sejums Cehaje, Temesgens Gebrejesuss un Jusifs Muhameds Ali.
Vēstulē norādīts, ka Eritrejas ģimenes, valsts iedzīvotāji un starptautiskā literārā kopiena visus šos gadus saskārušies ar pilnīgu klusēšanu par apcietināto veselību, atrašanās vietu un likteni, ko autori dēvē par starptautisko tiesību pārkāpumu.
Represijas turpinās gadu desmitiem
Eritreja kopš neatkarības iegūšanas 1993. gadā valdīta autoritāri, un valstī nav notikušas nekādas nacionālas vēlēšanas. 2001. gadā valdība veica plašu neatkarīgās preses apspiešanu, arestējot žurnālistus un rakstniekus.
Starp citiem vēstules parakstītājiem ir Andrejs Kurkovs, Entonijs Doerss, Lorena Grofa, Lemns Sisejs un Māza Mengiste. Organizācija PEN International piektdien plāno mēģināt nogādāt vēstuli Eritrejas vēstniecībā Londonā. Iepriekš šogad organizācija sākusi arī sabiedrisko petīciju ar tādu pašu prasību.
PEN International prezidents Burhans Sönmezs uzsvēra, ka 25 gadu nezināšana par tuvinieku likteni ir nepanesama ģimenēm, un solīja turpināt pieminēt pazudušo rakstnieku vārdus, kamēr netiks noskaidrota patiesība.
/nginx/o/2024/04/20/16020325t1h59b5.jpg)

