RAKUS dalās ar Ukrainā gūto pieredzi kara medicīnas jomā
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā notika pasākums, kurā mediķi, kas devušies uz Ukrainu, dalījās praktiskās atziņās ar citu Latvijas slimnīcu pārstāvjiem. Veselības ministrs pasniedza pateicības rakstus par ieguldījumu nozares krīžu gatavībā.

Piektdien, 11. septembrī, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) notika pieredzes apmaiņas pasākums, kura mērķis bija nodot Ukrainā gūtās zināšanas par medicīnas darbu kara apstākļos citām Latvijas ārstniecības iestādēm. Pasākumā piedalījās veselības ministrs Hosams Abu Meri, Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī mediķi no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas.
Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns uzsvēra, ka reālos kara apstākļos iegūtās zināšanas jānodod plašākai mediķu saimei, lai stiprinātu visas sistēmas gatavību situācijām ar lielu cietušo plūsmu. Viņš norādīja uz divām būtiskām atziņām — evakuācija krīzes apstākļos ir nevis vienkārši transportēšana, bet ārstēšanas procesa sastāvdaļa, kas prasa specializētu transportu un aprūpes nepārtrauktību, kā arī spēju turpināt darbu ar ierobežotiem resursiem, ja ir skaidra organizācija un sagatavota komanda.
Personīgā pieredze Ukrainā
Ar savām atziņām dalījās Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis un ārsts Kristiāns Alpe, kuri brīvprātīgi devās uz Ukrainu iepazīt slimnīcu darbu paaugstinātas slodzes apstākļos. Ministrs abiem ārstiem pasniedza Veselības ministrijas pateicības rakstus par drosmi un ieguldījumu nozares gatavības stiprināšanā. Iepriekš uz Ukrainu devušies arī citi RAKUS mediķi, tostarp kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, un Latvijas delegācijas sastāvā tikušies ar Ukrainas bruņoto spēku galveno traumatologu.
Sagatavotība pārbaudīta arī Latvijā
Diskusijā tika pārrunāta pacientu plūsmas organizācija un ārstniecības iestāžu spēja pielāgoties krīzēm. Šis jautājums aktualizējies arī pēc augusta vētras, kad vēja brāzmas pārsniedza 30 metrus sekundē un elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule stāstīja, ka elektrības trūkums bijis 16 dienesta lokalizācijas vietās, savukārt lielākais izaicinājums bijuši ilgstoši sakaru traucējumi, tostarp gadījumi, kad apklusušas pat rācijas.
/nginx/o/2026/09/11/17911341t1ha182.png)

/nginx/o/2026/09/09/17907763t1h1807.jpg)