Ramona Urtāne: ierēdnim jāprot pieņemt arī sev nepieņemamu lēmumu

Izglītības ministrijas vecākā eksperte Ramona Urtāne publicējusi personīgu viedokļrakstu, kurā pārdomā ierēdņa lomu demokrātiskā valsts pārvaldē. Raksta pamatā ir atmiņa no notikuma pirms trim gadiem, kad pēc sarežģītas sanāksmes par skolu tīkla reformu viņa savam vīram atzinusies, ka tobrīd jūtas nogurusi no demokrātijas – sarunas ar nozari bijušas saspringtas un pretestīgas.

Trīs ministru pieredze

Urtāne raksta, ka savā darbā pieredzējusi trīs dažādus ministrus ar atšķirīgiem vadības stiliem un politiskajām prioritātēm. Tas licis viņai pārdomāt ierēdņa lomu – kompetence un profesionāla pārliecība nedod tiesības pieņemt galīgo lēmumu, jo politisko mandātu demokrātijā nes ievēlētā vadība. Ierēdņa uzdevums ir brīdināt, iebilst un piedāvāt risinājumus, taču galarezultātā jāspēj pieņemt lēmumu, kas ne vienmēr sakrīt ar personīgo viedokli.

Pretestība pārmaiņām vai nogurums

Autore analizē arī bieži lietoto dalījumu starp tiem, kas atbalsta pārmaiņas, un tiem, kas tām pretojas, norādot, ka nereti tas, ko dēvē par pretestību reformām, patiesībā ir nogurums no vairāku gadu ilgām pārmaiņām izglītības sistēmā.

Priekšlikums nākamajam ministram

Urtāne piedāvā ideju – trīs gadu periodā ar skolotājiem un skolu direktoriem vienoties par nelielu skaitu konkrētu, izmērāmu mērķu, kas aptvertu skolēnu mācīšanās pieredzi, skolotāju un direktoru darbu, vecāku un pašvaldību lomu, kā arī ministrijas atbildību, kuru vērtētu paši skolotāji un direktori. Ik pusgadu ministrijai vajadzētu publiski atskaitīties ne tikai par paveikto, bet arī atzīt pieļautās kļūdas, jo, viņasprāt, uzticēšanās rodas nevis no nekļūdīšanās, bet no pārliecības, ka kļūdas ietekmē turpmākos lēmumus.

Raksts noslēdzas ar atgriešanos pie Cēsu stacijas epizodes – autore atzīst, ka demokrātija ir neērta sistēma cilvēkiem, kas pārliecināti par savu taisnību, taču tieši tāpēc tā esot nepieciešama.