RAND Europe pētniece: kosmosa militarizāciju nevar vērtēt vienkārši ar iedalījumu civilā vai militārā
France 24 sarunā RAND Europe pētniece Mélusine Lebret skaidro, ka pieaugošā kosmosa militarizācija nemazina valstu savstarpējo atkarību un nepieciešamību sadarboties, lai kosmoss paliktu izmantojams.
France 24 raidījumā, ko vadīja Erin Ogunkeye, viesojās Mélusine Lebret — pētniece RAND Europe organizācijas Aizsardzības, drošības un tiesiskuma pētniecības grupā. Sarunā viņa pievērsās arvien pieaugošajai kosmosa nozares militarizācijai un tam, kā šo procesu būtu jāsaprot.
Pēc Lebret domām, kļūdaini būtu situāciju vērtēt vienkāršā veidā — cenšoties katru pavadoni klasificēt kā tīri civilu, militāru vai jau "ieroci". Realitāte esot sarežģītāka: sistēma, kas radīta civiliem mērķiem, principā var tikt "pārveidota" jeb izmantota arī militārām spējām, tādējādi robeža starp civilo un militāro kosmosa infrastruktūru kļūst arvien izplūdušāka.
Sadarbība paliek nepieciešama
Lebret uzsvēra, ka pati militarizācija nenozīmē sadarbības beigas. Kaut arī valstis arvien vairāk gatavojas iespējamai konkurencei un pat konfliktam kosmosā, tās vienlaikus paliek strukturāli atkarīgas cita no citas, lai kosmoss vispār saglabātos izmantojams visiem dalībniekiem.
Šī duālā situācija, pēc pētnieces vērtējuma, raksturo jauno kosmosa drošības kārtību — tajā līdzās pastāv gan gatavība sāncensībai un iespējamai sadursmei, gan objektīva nepieciešamība saglabāt sadarbības mehānismus, kas ļauj izvairīties no kosmosa infrastruktūras sabrukuma vai nekontrolētas eskalācijas.
Lebret analīze norāda, ka nākotnē lēmumu pieņēmējiem un starptautiskajai sabiedrībai būs jāmeklē līdzsvars starp drošības apsvērumiem un nepieciešamību uzturēt kopīgus "spēles noteikumus" kosmosā, jo neviena valsts atsevišķi nespēj garantēt kosmosa vides ilgtspēju.


