Recenzija: „Much Ado About Nothing” – romantiskas komēdijas enerģija Šekspīra Globusā
Jaunā Šekspīra lugas „Daudz trokšņa par neko” iestudējuma recenzija slavē tā romantisko enerģiju un vizuālo skaistumu, bet norāda uz tumšāko tēmu nepietiekamu izcelšanu.
Čelsijas Vokeres režisētais Šekspīra „Daudz trokšņa par neko” iestudējums Londonas Globusa teātrī ir kļuvis par vasaras hitu. Pipsa Niksona (Beatrise) un Kens Nvosu (Benedikts) veido dzirkstošu romantisku pāri ar asprātībām un ķircināšanos. Iestudējumā izceļas mūzika un dejas, kā arī krāšņi tērpi – silti rozā, pelēki un citrona dzelteni toņi. Ričards Katcs kā Dogberijs kopā ar apsargiem piešķir komisku piesitienu pat garākām ainām.
Interesanti ir dzīvās mūzikas grupas ieguldījums – bungu un vijoles skaņas palīdz mainīt noskaņu. Tomēr recenzijā norādīts, ka iestudējums nevēlas dziļāk iedziļināties lugas problemātiskajos elementos. Piemēram, otrā cēliena masku bumba izmanto dzīvnieku maskas, kas simbolizē varoņus (Beatrisei – ērglis, Heroi – jērs), taču šī simbolika netiek attīstīta. Arī kāzas, kurās Klaudio apsūdz Hero, ir spēcīgas ar fizisku pazemojumu un kūku, bet pārāk ātri tiek atrisinātas. Ne Beatrīzes dusmas pret Klaudio, ne Hero sāpes nav pilnībā izjustas.
Recenzents atzīmē arī dažus nejaušus skūpstus (Dons Džons ar Boračio, ziņnesis ar Beatrisi), kas norāda uz seksuālu pievilcību, bet šķiet nepabeigta ideja. Kopumā iestudējums ir burvīgs, simpātisks un skatītājiem patīkams, lai gan mūsdienīgais skatījums uz sieviešu apsūdzībām neizskan īsti pārliecinoši. Tas ir skatīšanās vērts sava šarma dēļ.
