Reģeneratīvā lauksaimniecība: eksperti aicina mērķus balstīt uz vietas izaicinājumiem, nevis tikai platībām
Organizācijas The Nature Conservancy un uzņēmuma General Mills pārstāvji uzskata, ka reģeneratīvās lauksaimniecības mērķiem jāpielāgojas konkrētas ainavas galvenajai problēmai, nevis jāmēra tikai apstrādātā zemes platība.
Dabas aizsardzības organizācijas The Nature Conservancy (TNC) vecākais zinātnieks Stīvens Vuds un pārtikas ražotāja General Mills galvenais zinātnieks Stīvs Rozenzveigs aģentūras AgFunderNews publicētajā viesrakstā aicina reģeneratīvās lauksaimniecības stratēģijas veidot ainavas līmenī. Viņi norāda, ka ilgtspējīgu vides ieguvumu nodrošināšanai nepietiek ar to, cik platībās ieviestas atbilstošas saimniekošanas metodes. Reģeneratīvā lauksaimniecība ir pieeja, kas vērsta uz augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu.
Kāpēc svarīga vieta
Vairāk nekā 100 lielu uzņēmumu ir apņēmušies līdz 2030. gadam īstenot reģeneratīvo lauksaimniecību miljoniem akru. Autoru ieskatā galvenās vides problēmas ir atkarīgas no konkrētās vietas: Kanzasas rietumos būtiskākais jautājums ir gruntsūdeņu līmeņa kritums Ogallalas ūdens horizontā, kas apdraud lauksaimniecības un lauku kopienu nākotni, bet ASV Vidusrietumu augšdaļā ūdens kvalitāti pasliktina barības vielu noskalošanās. General Mills no šī reģiona iepērk kviešus.
Autori uzskata, ka stratēģijai jākoncentrējas uz vienu noteicošo izaicinājumu, ap kuru var vienoties visi iesaistītie. Kanzasā tas nozīmē nevis vienkārši paplašināt reģeneratīvo lauksaimniecību, bet laika gaitā mazināt slodzi uz Ogallalas ūdens horizontu.
Mācīšanās kā stratēģijas daļa
TNC un General Mills sadarbībā pielāgojušas TNC uzraudzības, izvērtēšanas un mācīšanās pieeju. Tā paredz skaidri formulēt „pārmaiņu teoriju” – pieņēmumus par to, kā konkrētā vietā iespējams panākt izmaiņas, – un pārbaudīt tos praksē. Piemēram, vērtē, vai uzticama informācija par gruntsūdeņiem ietekmē lēmumus, vai finansēšanas mehānismi mazina ražotāju risku un vai tirgus signāli pietiekami atbalsta mazāk ūdens patērējošu ražošanu.
Autori uzsver, ka rezultātu uzskaite, tostarp ar Science Based Targets Initiative (SBTi) rādītājiem, nodrošina atskaitīšanos, taču neparāda, vai stratēģija risina ainavas līmeņa problēmas. Uzņēmumiem viņi iesaka līdztekus ilgtspējas mērķiem investēt mācīšanās spējās un koordinēt rīcību ap katras vietas galvenajiem izaicinājumiem.
