Reins Siks: Kāpēc Tallina baidās no Kalevipoega, Oinas un zirga?

Žurnālists Reins Siks rakstā pauž viedokli, ka Tallina, atšķirībā no laukiem, ir bailīga pilsēta attiecībā uz sabiedrisko mākslu. Viņš norāda uz nesenajiem protestiem pret Tauno Kangro Kalevipoega skulptūras plāniem, kur kritiķi to nodēvēja par pārāk lielu un neglītu. Līdzīga pretestība izpaudusies arī Flo Kasearu jāšanas skulptūrai, kas attēlo Almu Ostru-Oinasu – sūdzības par mazumu un neglītumu.

Turpretī laukos mākslas darbi tiek uzņemti ar prieku. Piemēram, Seaküla Simsona un latviešu mākslinieka Edvīna Krūmiņa metāllūžņu skulptūras – žurka Rakverē, ezis Jehvē, zirgs Kadrinā – nav izraisījušas skandālus. Dienvidigaunijas autobusu pieturu koka skulptūras ir kļuvušas par tūrisma objektu. Heimtales muzejs pulcējis 60 dažādas putnubiedēkļu skulptūras, bet Iisaku muzejs šogad atvēris vēja zvanu kolekciju.

Siks uzskata, ka Tallinas problēma ir pārāk mazs skulptūru skaits, kas neļauj attīstīties gaumei. Viņš salīdzina ar Romu, Florenci, Oslo Vigelanda parku un Lovelendu ASV, kur skulptūru ir daudz. Igaunijā notikušas vairākas skulptūru darbnīcas, bet Tallina palikusi malā.

Autors ierosina, ka Igaunijas prezidents varētu uzsākt skulptūru darbnīcu iniciatīvu, aicinot jauniešus un pieaugušos radīt darbus no dažādiem materiāliem un nosūtīt tos uz Kadriorgu. Tas radītu iespaidīgu izstādi, kas pēc tam ceļotu pa valsti. Šāda iniciatīva paplašinātu dalībnieku māksliniecisko izpratni un palīdzētu talliniešiem attīstīt gaumi, lai viņi vairs nebaidītos no Kalevipoega, zirgiem vai Oinas, bet prastu jautāt, kas īsti padara mākslu par Mākslu.