Reta slimība atklāj slēptu trūkumu imūnsistēmā: pētījums apšauba 30 gadu pieņēmumus
Austrālijas Garvana Medicīnas pētniecības institūta zinātnieki žurnālā Immunity ziņo, ka retas ģenētiskas slimības — mevalonātkināzes deficīta — iekaisumu izraisa dabisko slepkavšūnu darbības traucējumi, nevis makrofāgi, kā domāts iepriekš. Atklājums norāda uz iespējamu ārstēšanu ar esošiem JAK inhibitoriem.

Austrālijas Garvana Medicīnas pētniecības institūta (Garvan Institute of Medical Research) pētnieki žurnālā Immunity publicētā pētījumā ir apšaubījuši aptuveni 30 gadus pieņemto izskaidrojumu retas ģenētiskas slimības — mevalonātkināzes deficīta (MKD) — izraisītajam bīstamajam iekaisumam. Pēc viņu atklājumiem galvenā problēma ir dabiskajās slepkavšūnās (NK šūnās), imūnšūnās, kas parasti iznīcina inficētās šūnas. Tas varētu paver ceļu jaunai ārstēšanai pacientiem, kuriem pašreizējās terapijas nepalīdz.
Par slimību
MKD ir mūža garumā saglabājies stāvoklis, par kuru zināms, ka tas skar simtiem bērnu un pieaugušo visā pasaulē, taču pētnieki uzskata, ka daudziem slimniekiem diagnoze nekad nav noteikta. Pacientiem atkārtoti rodas augsts drudzis, izsitumi uz ādas, sāpes locītavās un vēdera dobuma iekaisums. Smagākie lēkmes var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas.
Līdz šim pētījumi galvenokārt pievērsās makrofāgiem — imūnšūnām, kas palīdz koordinēt organisma iekaisuma reakciju. Pašreizējās zāles bloķē šo šūnu izdalīto iekaisuma signālu, taču aptuveni pusei pacientu tās nedarbojas pietiekami labi.
Ko atklāja pētnieki
Komanda analizēja MKD slimnieku asins paraugus un izmantoja slimības pirmsklīniskos modeļus. Izrādījās, ka NK šūnas šajā slimībā pienācīgi nenobriest un nespēj iznīcināt inficētās šūnas. Toksiskās granulas tajās paliek iesprostotas. Kad šūna mērķi neiznīcina, tā izdala lielu daudzumu interferona gamma — spēcīga iekaisuma signāla —, kas aktivizē citas imūnšūnas un izraisa drudzi un plašu iekaisumu.
Profesors Maiks Rodžerss (Mike Rogers), pētījuma vecākais autors, uzsver, ka tas ir jauns mērķis šīs slimības ārstēšanai. Pētījuma vadošā pētniece Dr. Marsija Munjosa (Marcia Munoz) norāda, ka primārā problēma ir NK šūnās, nevis makrofāgos. Pētījumā sadarbojās arī Monaša universitātes zinātnieki.
Pirmie ārstēšanas rezultāti
Kopā ar Karalisko bērnu slimnīcu Melburnā ārsti smagi slimam zīdainim pie esošās terapijas pievienoja baricitinibu — JAK inhibitoru, ko jau lieto reimatoīdā artrīta un ekzēmas ārstēšanā. Iekaisuma uzliesmojumi kļuva retāki, un smagais zarnu trakta iekaisums sāka dzīt. Viena pacienta rezultāti nevar pierādīt metodes efektivitāti plašāk, taču tie sniedz iepriekšēju pamatojumu turpmākiem klīniskiem pētījumiem.
Pētnieki ieviesuši arī terminu “prenilopātijas” ģenētisku slimību grupai ar to pašu skarto vielmaiņas ceļu. Ja saistība apstiprināsies, tas varētu palīdzēt saīsināt pacientu ilgo ceļu līdz diagnozei.


