Rietumaustrālijā sejas atpazīšanas izmēģinājumā noskenēta vairāk nekā miljona cilvēku seja, veiktas 122 aizturēšanas
Rietumaustrālijas policija noslēgusi piecus mēnešus ilgu reāllaika sejas atpazīšanas tehnoloģijas izmēģinājumu, kurā noskenētas 1 380 882 sejas un veiktas 122 arestēšanas. Cilvēktiesību aizstāvji kritizē policijas aprēķināto kļūdu īpatsvaru.
Austrālijas štata Rietumaustrālijas policija sestdien noslēdza piecus mēnešus ilgu reāllaika sejas atpazīšanas tehnoloģijas izmēģinājumu, kura laikā tika noskenētas 1 380 882 sejas. Rezultātā aizturēti 122 cilvēki, taču tehnoloģija deviņas reizes devusi kļūdainu signālu. Izmēģinājums izraisījis diskusiju par privātumu un iespējamu algoritmu neobjektivitāti.
Izmēģinājuma rezultāti
Pēc policijas datiem, tehnoloģiju izmantoja 100 reižu 43 vietās gan pilsētās, gan reģionos. Papildus 122 arestiem signāli lika amatpersonām sazināties ar 146 reģistrētiem seksuālo noziegumu izdarītājiem, bet 10 cilvēkus policija atrada, lai pārbaudītu viņu labklājību.
Trīs operācijas notika Pērtas Karaliskajā izstādē (Perth Royal Show). Tur noskenēja 223 749 sejas, tika saņemti 15 signāli, veikti trīs aresti un notikušas septiņas „saskarsmes” ar reģistrētiem seksuālo noziegumu izdarītājiem.
Policijas pārstāvis apstiprināja deviņus kļūdainus signālus no kopumā 1,38 miljoniem skenējumu, tātad kļūdu īpatsvars ir 0,00065 %. Policijas komisārs Kols Blenčs svētdienas preses konferencē uzsvēra, ka neviens no šiem cilvēkiem netika arestēts un neviens nav iesniedzis sūdzību, bet ar katru policisti runājuši un uzdevuši jautājumus. Viņš atzina, ka tehnoloģija nav nevainojama, un to zināja jau pirms izmēģinājuma.
Kritika
Organizācijas Civil Liberties Australia, kas aizstāv pilsoņu brīvības, vadītājs Bils Roulings uzskata, ka policija šo rādītāju attēlo pārāk pozitīvi. Viņaprāt, kļūdu īpatsvars būs zināms tikai tad, kad tiesā tiks izskatītas visu 122 aizturēto lietas; ja puse netiks notiesāta, tas būtu 50 %. Viņš arī norādīja, ka skenēšana notikusi bez pamatotām aizdomām.
Štata neatkarīgā privātuma uzraudzības iestāde, Informācijas komisāra birojs, pēc izmēģinājuma izziņošanas teica, ka nav iesaistīta tā ieviešanā, un brīdināja par „kolektīviem privātuma kaitējumiem”. Eksperti norāda, ka tehnoloģija varētu nesamērīgi skart mazāk aizsargātas grupas, jo šādi algoritmi vēsturiski biežāk kļūdījušies, atpazīstot cilvēkus ar tumšāku ādas toni.
Kā sistēma darbojās
Kameras bija uzstādītas uz policijas automašīnām vai to tuvumā un skenēja sejas norādītās publiskās vietās, salīdzinot tās ar policijas datubāzēs sastādītu saraksta personām. Policija apgalvo, ka to cilvēku attēli, kuru sarakstā nav, reāllaikā tika izpikselēti un uzreiz dzēsti. Novērošanas furgoni tagad izņemti no publiskas lietošanas, kamēr policija veic iekšēju izvērtējumu, tostarp pārbauda, vai ievēroti drošības pasākumi.
