Rietumu farmācijas giganti maksājuši miljonus Krievijas izplatītājiem, kas saistīti ar krāpšanas shēmu, liecina trauksmes cēlēju ziņojums
Četri lielie Rietumu farmācijas uzņēmumi esot maksājuši neparasti augstas piemaksas Krievijas starpniekiem vēža zāļu piegādei valsts slimnīcām, liecina ASV regulatoriem iesniegti trauksmes cēlēju dokumenti. Uzņēmumi apgalvojumus vai nu nekomentēja, vai neatbildēja uz jautājumiem.
Farmācijas uzņēmumi Merck, Eli Lilly, Novartis un AstraZeneca esot samaksājuši desmitiem miljonu dolāru neparasti augstu piemaksu Krievijas izplatītājiem, lai tie piegādātu vēža zāles valsts slimnīcām. To liecina trauksmes cēlēju dokumenti, kas iesniegti ASV finanšu regulatoriem. Apgalvots, ka šie maksājumi palīdzēja finansēt korupcijas shēmu, kas uzturēja augstas zāļu cenas un ierobežoja konkurenci Krievijas valsts veselības aprūpes sistēmā. Pirmdien par to ziņoja Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas konsorcijs (ICIJ), trimdā strādājošais krievu medijs Proekt un Šveices izdevums Republik kopīgā izmeklēšanā.
Piemaksas un atlaides
Dokumentos apgalvots, ka uzņēmumi Krievijas izplatītājiem devuši "pārmērīgas" tirdzniecības piemaksas un atlaides 15–35% apmērā, kamēr starptautiski vidējais rādītājs reti pārsniedz 10%.
Konkrētie piemēri
Saskaņā ar ziņojumu, Merck izplatītājs R-Pharm 2020.–2022. gadā ieguvis valsts līgumus 360 miljonu dolāru vērtībā par vēža zālēm Keytruda, uzvarot 2400 no gandrīz 5000 konkursu. Iepirkumu dati liecinot, ka 96% konkursu nebija konkurentu, un sankcijām pakļautā oligarha Alekseja Repika uzņēmums faktiski saglabāja monopolu. R-Pharm vadītājs Vasilijs Ignatjevs noliedza jebkādu iesaisti nepienācīgos maksājumos vai nekonkurētspējīgā praksē, norādot, ka komerciālās atlaides bijušas likumīgas, bet valsts izsoles — caurskatāmas.
Eli Lilly esot ieplānojis 34% piemaksu par vēža zāļu Cyramza pārdošanu 2022. gadā. Gadu iepriekš Maskavas veselības departaments piešķīra vairāk nekā 5 miljonu dolāru līgumus izplatītājam Pharmstandard, kas lielākajā daļā iepirkumu bija vienīgais pretendents.
AstraZeneca zāles Tagrisso valsts slimnīcām pārdotas par oficiālo cenu vai augstāku — vismaz 3000 dolāru par kastīti —, jo 95% valsts iepirkumu 2020.–2023. gadā bija tikai viens dalībnieks. Izplatītājs Pharmimex par zālēm Koselugo 2022.–2024. gadā bez konkurences ieguvis 114,3 miljonus dolāru no gandrīz 129 miljoniem dolāru valsts līgumu.
Šveices farmācijas koncerns Novartis esot konstatējis konkursu sacensību kropļošanas piemērus zālēm Kisqali. Uzņēmuma pārstāvis apstiprināja iekšēju izmeklēšanu, bet tās rezultātus neatklāja. AstraZeneca, Merck un Eli Lilly komentārus atteica vai neatbildēja.
Juridiskais konteksts
Trauksmes cēlēju ziņojumos nav tiešu bankas pārskaitījumu pierādījumu starp izplatītājiem un amatpersonām, taču tajos apgalvots, ka zāļu ražotāji "apzināti aizvērušas acis" uz to, kā tiek izmantota to peļņas marža. ASV Ārvalstu korupcijas prakses likums paredz mātesuzņēmumu atbildību, ja tie ignorē pazīmes, ka trešo pušu izplatītāji maržu izmanto kukuļiem. ASV Vērtspapīru un biržu komisija un Tieslietu departaments atteicās komentēt iesniegumus.
