Rietumu ierēdņi: Krievija ikmēnesī zaudē 6000 karavīru vairāk, nekā spēj mobilizēt

Rietumu izlūkdienestu pārstāvji vērtē, ka Krievijas armija katru mēnesi kaujas laukā zaudē par aptuveni 6000 vairāk karavīru, nekā spēj piesaistīt jaunu iesaukumu ceļā. Lai gan Krievija joprojām spēj piesaistīt jaunus karavīrus ātrā tempā — aptuveni 1000 dienā —, pēdējos divos mēnešos ar to nav pietiekami, lai kompensētu kritušos un ievainotos.

Pēc ierēdņu domām, Vladimirs Putins uz šo situāciju reaģē, pastiprinot uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. Kopš jūlija sākuma Krievija pret Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 360 raķešu, izmantojot Kijivas trūkumu pretbalistisko raķešu aizsardzības sistēmās. Rietumu vērtējumā Maskavas mērķis ir šoziem grautot Ukrainas morāli, iznīcinot tās energoinfrastruktūru.

Putinam esot ierobežotas iespējas kompensēt lielos zaudējumus, jo jauna vispārējā mobilizācija tiktu uzskatīta par nopietnu politisku un ekonomisku risku. Iepriekšējā šāda mobilizācija 2022. gada rudenī izraisīja aptuveni miljona, bieži vien augsti kvalificētu, krievu izceļošanu no valsts, no kuriem atgriezās mazāk par pusi. Turklāt neskaidrs paliek, vai Krievijas armija spētu absorbēt vēl vairākus simtus tūkstošu jaunu karavīru, ņemot vērā aprīkojuma un virsnieku trūkumu.

Ukrainas atbalsts un Krievijas draudi

Ukraina turpina uzbrukumus Krievijas naftas objektiem, radot degvielas trūkumu, taču vienlaikus atkārtoti lūgusi sabiedrotajiem vairāk palīdzības ar uzbrukuma raķetēm un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnhems šonedēļ pirmajā ārvalstu vizītē amatā apmeklēja Kijivu un solīja Volodimiram Zelenskim nodot iepriekš slepenu informāciju par Lielbritānijā ražotām tāldarbības spārnoto raķešu detaļām. Bērnhems arī aicinājis starptautisko sabiedrību sniegt vairāk aizsardzības, tostarp vairāk ASV ražotās Patriot sistēmas, un plāno šo aicinājumu atkārtot septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā.

Atbildot uz to, Krievija paudusi atkārtotus draudus, tostarp par iespējamiem uzbrukumiem Lielbritānijas militārajiem mērķiem gan Ukrainā, gan ārpus tās. Rietumu ierēdņi gan uzsver, ka Putins joprojām vēlas izvairīties no tiešas konfrontācijas ar NATO, un šāda retorika atbilst ilgstošai Krievijas militārajai doktrīnai iebiedēt pretiniekus un ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tomēr Krievijai joprojām esot spējas veikt kiberuzbrukumus vai fiziskus uzbrukumus caur starpniekiem — pagājušajā gadā seši vīrieši tika notiesāti par iesaisti Krievijas pasūtītā uzbrukumā noliktavai Londonas austrumdaļā, kur glabājās palīdzība Ukrainai.