Rīgas dome atklāj, cik izmaksā ielu apzaļumošanas un satiksmes mierināšanas elementu uzturēšana
Rīgas pašvaldība uztur puķu podus, parkletus un plastmasas stabiņus ar vairākiem līgumiem par desmitiem un simtiem tūkstošu eiro. Kopējās izmaksas pa ielām saskaitīt nav iespējams, jo daudzi risinājumi ir iekļauti lielāku būvprojektu tāmēs.
Latvijas galvaspilsētā Rīgā arvien biežāk redzami lieli puķu podi, parkleti (ielas malā iekārtotas atpūtas zonas) un elastīgie plastmasas stabiņi, ar kuriem pašvaldība cenšas mierināt satiksmi, ierobežot braukšanas ātrumu un veidot zaļāku vidi. Portāls Jauns.lv noskaidroja, cik šo elementu uzturēšana izmaksā pilsētas budžetam, un jautāja arī operatīvajiem dienestiem, kā tie ietekmē to darbu.
Izmaksas nav iespējams saskaitīt kopā
Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore Ieva Grīsle norāda, ka apzaļumošanas izmaksas pa ielām pēdējo divu gadu griezumā atsevišķi nodalīt nevar. Daudzi risinājumi tiek īstenoti lielāku būvniecības projektu, piemēram, maģistrāļu vai veloceļu izbūves, ietvaros. Uzturēšanu pēc objektu nodošanas pārņem dažādas struktūrvienības.
Mājokļu un vides departaments uztur 2021. un 2022. gadā izvietotos parkletus un apstādījumus. 2025. gadā līgums ar SIA "Green and Smart" bija par 57 402,45 eiro bez PVN. 2026. gadā darbus veic SIA "Hercs Flora", līgums noslēgts par 28 629,66 eiro bez PVN, un tajā nav iekļauti objekti Vaļņu un Teātra ielā.
Ārtelpas un mobilitātes departaments 2026. gadā noslēdzis četru gadu līgumu ar SIA "Landscape Construction" par 400 000 eiro bez PVN. Tas attiecas ne tikai uz puķu podiem, bet arī uz dobēm, apstādījumiem uz pieturvietu nojumēm un 40 sporta laukumiem.
Plastmasas stabiņi
Stabiņu uzstādīšanai, demontāžai un atjaunošanai ar SIA "KMK projekts" noslēgts līgums par 80 000 eiro, bet to mazgāšanai — par 41 990 eiro (abos gadījumos bez PVN). Pašvaldība uzsver, ka stabiņi palīdz nodalīt satiksmes dalībniekus un novērst auto novietošanu uz ietvēm.
Operatīvo dienestu bažas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Egils Lapiņš norāda, ka šķēršļi, tostarp satiksmes mierināšanas risinājumi, reizēm liek brigādei meklēt garāku ceļu vai iet kājām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka piebrauktuvēm jābūt vismaz 3,5 metrus platām un 4,25 metrus augstām.
