Rīgas domi pārņem MI ģenerēti iesniegumi — eksperti meklē risinājumus
Pēc jaunā termiņa, kas iestādēm uzliek pienākumu atbildēt uz iesniegumiem 10 darbdienu laikā, Rīgas pašvaldība sūdzas par mākslīgā intelekta ģenerētu iesniegumu pārplūdi. Juristi norāda, ka tiesiskie risinājumi problēmas mazināšanai jau pastāv.
No 2026. gada 1. marta spēkā esošie Iesniegumu likuma grozījumi noteic, ka iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības jāatbild desmit darbdienu laikā — līdzšinējā mēneša vietā. Šī izmaiņa saasinājusi problēmu, ar kuru saskaras Rīgas dome: Pilsētas attīstības departamentu pārplūdinājuši iesniegumi, kas, visticamāk, sagatavoti ar mākslīgā intelekta (MI) rīku palīdzību.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs norāda, ka departaments piedzīvo kritisku slogu tieši laikā, kad notiek tā reorganizācija. Piemērs — viena persona gada laikā iesniegusi vairāk nekā 100 iesniegumus par objektiem Ķengaragā, turklāt regulāri vēršoties arī citās pašvaldības iestādēs. Bergholcs ierosina normatīvo aktu izmaiņas, kas ļautu pašvaldībai uz MI radītām vēstulēm atbildēt, izmantojot MI rīkus, ierobežot acīmredzami nesamērīgu un atkārtotu pieprasījumu apjomu, kā arī noteikt maksimālo iesniegumu garumu, tostarp izmantojot portālu Latvija.gov.lv strukturētu e-pakalpojumu veidošanai.
Esošais regulējums jau piedāvā risinājumus
Tiesībsarga biroja jurists Matīss Malojlo skaidro, ka MI izmantošana iesnieguma sagatavošanā pati par sevi nav pamats tā neizskatīšanai — svarīgs ir iesnieguma saturs, nevis rīks, ar kuru tas veidots. Tomēr Iesniegumu likums jau ļauj iestādei atstāt bez izskatīšanas iesniegumus, kas liecina par tiesību negodprātīgu izmantošanu, piemēram, ja tie ir pārmērīgi bieži vai atkārtoti ar nedaudz mainītu saturu. Uz vairākiem pēc būtības vienādiem iesniegumiem iestāde var sniegt vienu kopīgu, arī publiski pieejamu, atbildi.
Piedāvātie risinājumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) strādā pie klientu pašapkalpošanās portāla, kas digitalizētu un strukturētu iesniegumu sagatavošanas procesu, prasot norādīt tikai juridiski nozīmīgus faktus brīvas formas teksta vietā. Savukārt biznesa augstskolas "Turība" lektors Nikolajs Ozoliņš uzsver, ka valsts pārvaldei jārod līdzsvars starp saprātīgu izskatīšanas laiku un iedzīvotāju tiesībām saņemt atbildi, tostarp publicējot anonimizētas standarta atbildes mājaslapā.
