Rohindžu bēgļu atgriešanās Mjanmā joprojām nav droša, brīdina eksperti
Mjanmas iestādes atkal sola pārbaudīt rohindžu bēgļus atgriešanai no Bangladešas, taču analītiķi uzskata, ka droša repatriācija tagad ir vēl tālāk nekā jebkad kopš 2017. gada.
Mjanmas militāri kontrolētā valdība nesen paziņojusi, ka panākusi progresu, pārbaudot Bangladešā mītošos rohindžu bēgļus iespējamai atgriešanai. No 820 000 Bangladešas iesniegtajiem vārdiem Mjanma apstiprinājusi ap 308 000 kā bijušos iedzīvotājus, taču norāda, ka repatriācija nesāksies, kamēr neuzlabosies drošības situācija pilsoņu kara plosītajā Rakhinas štatā.
Eksperti, ar kuriem runājusi Deutsche Welle, uzsver, ka lielapjoma un droša atgriešanās šobrīd ir vēl mazāk reāla nekā jebkurā brīdī kopš 2017. gada, kad militārpersonu operācijas Rakhinas štata ziemeļos izraisīja vairāk nekā 750 000 rohindžu bēgšanu uz Bangladešu. Šobrīd Bangladešas dienvidu Koksbazāras apgabalā mīt aptuveni 1,2 miljoni rohindžu bēgļu.
Mjanma joprojām neatzīst rohindžus par vienu no saviem 135 oficiāli atzītajiem etniskajiem grupām, dēvējot tos par migrantiem no Bangladešas. ANO izmeklētāji ir konstatējuši pierādījumus par genocīda nolūku, un lieta pret Mjanmu izskatās Starptautiskajā Tiesā Hāgā.
Karš un kontroles zaudēšana
Pēc 2021. gada apvērsuma Mjanmā turpinās pilsoņu karš. Pat pēc šī gada plaši kritizētajām vēlēšanām jaunizveidotā civilā valdība joprojām lielā mērā ir militārpersonu kontrolē. Analītiķi norāda, ka armija vairs nekontrolē lielāko daļu Rakhinas štata — teritoriju tagad pārvalda etniskā Arakanas armija, kas atšķiras no rohindžu bruņotās grupas ARSA. ANO ziņojumi dokumentē smagus pārkāpumus pret rohindžiem gan no armijas, gan Arakanas armijas puses, tostarp kustības ierobežojumus un piespiedu iesaukšanu.
Eksperti norāda, ka pat brīvprātīgas atgriešanās gadījumā Mjanma rohindžiem nav piedāvājusi pilsonību, un daudzi ciemati ir iznīcināti vai apdzīvoti ar citām kopienām.
Krīze bēgļu nometnēs
Samazinoties finansējumam un pasliktinoties drošībai, arī paliekot Bangladešā, situācija kļūst arvien grūtāka. Nometnēs pieaug pārtikas trūkums, bērnu nepietiekams uzturs, bērnu laulības un skolas pamešana, kā arī bīstami mēģinājumi ar laivām nokļūt citās Dienvidaustrumāzijas valstīs. ANO un Bangladeša 2026. gadam pieprasa 710 miljonus ASV dolāru neatliekamākajām vajadzībām, no kuriem finansēti aptuveni 60%. ES šogad piešķīrusi 23,4 miljonus eiro humanitārajai palīdzībai un vēl 14 miljonus eiro attīstības grantam.
