RSU pēta, kuri cilvēki visbiežāk izvēlas ārstēties paši
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki pēta, kāpēc daļa cilvēku vieglu veselības sūdzību gadījumā izvēlas ārstēties paši, nevis vērsties pie ārsta, un kas ietekmē šo izvēli.
Gandrīz katram ir nācies saskarties ar galvassāpēm, saaukstēšanos vai citām nelielām veselības sūdzībām. Daudzos šādos gadījumos cilvēki nedodas pie ārsta, bet paši mēģina atpazīt simptomus un izvēlas, kādus medikamentus lietot. Šādu rīcību dēvē par pašārstēšanos.
Ko pēta zinātnieki
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki pievērsušies jautājumam, kuri cilvēki biežāk izvēlas pašārstēšanos un kāpēc. Viens no jautājumiem, ko pētnieki analizē, ir, vai šādu izvēli nosaka grūtības laikus tikt pie ārsta – piemēram, ilgi rindas vai ierobežota pieejamība. Tāpat tiek meklētas atbildes uz to, kādi citi apstākļi vai personiskie apsvērumi var ietekmēt lēmumu ārstēties bez speciālista iesaistes.
Kas ir pašārstēšanās
Pašārstēšanās nozīmē, ka cilvēks pats atpazīst savus simptomus un izvēlas ārstēšanās veidu, nevis vēršas pie ārsta. Šāda rīcība visbiežāk sastopama vieglu un ikdienišķu sūdzību gadījumā, kad simptomi šķiet nebūtiski vai jau pazīstami no iepriekšējas pieredzes.
RSU pētījuma mērķis ir labāk izprast, kuras sabiedrības grupas biežāk izvēlas pašārstēties un kādi faktori aiz tā slēpjas. Šāda izpratne nākotnē varētu palīdzēt veselības aprūpes sistēmai pielāgot pakalpojumus un skaidrot sabiedrībai, kādos gadījumos tomēr nepieciešama ārsta konsultācija.
