Rudenī gaidāmas smagas kaujas par Donbasu – pārbaudījums jaunajai Ukrainas vadībai

Krievijas spēki pakāpeniski virzās uz tā dēvētās cietokšņu joslas galvenajām pilsētām – Slovjansku un Kramatorsku, kas pēc militāro analītiķu datiem jau atrodas mazāk nekā 15 kilometru attālumā no okupantu pozīcijām. Abas pilsētas arvien biežāk cieš no droniem un vadāmajām aviobumbām, vēsta aģentūra "Reuters".

Analītiķi prognozē, ka situācija var saasināties, tiklīdz pasliktināsies laikapstākļi – tas mazina bezpilota lidaparātu efektivitāti un var ļaut Krievijai atjaunot mehanizētu spēku mobilitāti kaujaslaukā. Kārnegija fonda eksperts norādīja, ka septembris un oktobris varētu kļūt par šā gada vissmagāko kauju laiku. Tomēr Ukraina vasarā jau parādīja spēju šādus mēģinājumus apturēt, izjaucot Krievijas ofensīvu pie Dobropiļļas.

Jauna komandvadība

Doneckas apgabala aizsardzība kļūs par pirmo nozīmīgo pārbaudījumu Ukrainas Bruņoto spēku jaunajai vadībai, ko no jūlija vada ģenerālis Mihailo Drapatijs, nomainot Oleksandru Sirski. Drapatijs cenšas dot vairāk patstāvības operatīvā līmeņa komandieriem. Doneckas virzienā nozīmīgus amatus tagad ieņem pieredzējuši komandieri Andrijs Bileckis, kas vada 3. armijas korpusu, un Deniss Prokopenko, kurš stāv pie Nacionālās gvardes "Azov" korpusa vadības, kā arī pulkvedis Emils Iškulovs, kura pārziņā ir Slovjanskas un Kramatorskas aizsardzība.

Karš turpina lēni virzīties

Doneckas apgabala pilnīga ieņemšana Krievijai pašlaik ir viens no galvenajiem kara mērķiem, un Maskava pieprasa, lai Kijiva atdotu vēl neieņemto teritorijas daļu – prasību Ukraina noraida. Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka Doneckas apgabala liktenis ir viens no kara centrālajiem jautājumiem.

Par spīti spiedienam, Krievijas spēkiem līdz šim nav izdevies panākt izšķirošu izrāvienu, un analītiķi, tostarp domnīca ISW, uzskata, ka apgabala pilnīga iekarošana līdz gada beigām, kā to solījis Vladimirs Putins, ir maz ticama. Tomēr Ukrainai joprojām jārisina personāla trūkuma un mobilizācijas problēmas.