Rudenī pieaug sadursmju risks ar meža dzīvniekiem: ko iesaka apdrošinātājs un instruktors
Apdrošinātājs BTA norāda, ka rudens mēnešos ap 10 % KASKO pieteikumu saistīti ar sadursmēm ar meža zvēriem. Drošas braukšanas instruktors sniedz ieteikumus, kā rīkoties uz ceļa tumšajā laikā.
Latvijā rudens mēnešos aptuveni 10 % no KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem ir saistīti ar auto sadursmēm ar meža dzīvniekiem, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) dati. KASKO ir brīvprātīgā apdrošināšana, kas sedz paša auto bojājumus. Pēdējo trīs gadu rudens mēnešos uzņēmums šādās atlīdzībās izmaksājis gandrīz 1,9 miljonus eiro, tāpēc autovadītājiem tumšajā gadalaikā ieteicams pastiprināt piesardzību.
Pieteikumu skaits aug
Šogad septembrī BTA saņēmis par 17 % vairāk pieteikumu par meža zvēru bojātiem auto nekā pērn tajā pašā periodā. Rudenī dzīvnieki aktīvāk meklē barību un patvērumu pirms ziemas. Pēc apdrošinātāja aplēsēm, aptuveni divas trešdaļas sadursmju notiek ar lielajiem dzīvniekiem: aļņiem, briežiem un stirnām. Retāk minētas meža cūkas, lapsas, āpši, jenoti un zaķi.
BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče norāda, ka remonts var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro arī tad, ja auto var turpināt braukt. Visbiežāk bojāti motora pārsegs, lukturi, vējstikls, spārni un durvis, bet var ciest arī radiatori un sensori. Sadursmes ar meža dzīvniekiem nav iekļautas obligātajā OCTA polisē.
Dārgākā atlīdzība, vairāk nekā 32 000 eiro, izmaksāta pērn oktobrī par vieglo auto, kas sadūrās ar lielu dzīvnieku; tika bojāta visa virsbūve un nostrādāja drošības spilveni. Balvu novadā, sadurroties ar briedi, atlīdzība pārsniedza 25 000 eiro. Bauskas novadā “Jeep” vadītājs, izvairoties no dzīvnieka, ietriecās kokā un apgāzās; remonts izmaksāja 21 400 eiro.
Instruktora ieteikumi
Autosporta kompleksa “Raceway Baltic” drošas braukšanas instruktors Andris Vovers norāda, ka universālas receptes nav, jo dzīvnieka rīcību nevar paredzēt. Pirms tumšā laika jāpārbauda lukturi, logu slotiņas un vējstikls. Viņš iesaka drošā vidē vairākkārt iemēģināt izvairīšanos no šķēršļa.
Labos apstākļos ārkārtas bremzēšanas ceļš ar reakcijas laiku pie 70 km/h ir ap 45 metriem, pie 90 km/h – 70 metri; rudenī slapjā ceļā tas var būt ievērojami garāks.
Pamatieteikumi: samazināt ātrumu pie meža, krūmājiem un laukiem, jo dzīvnieki var būt baros; neizbēgamas sadursmes gadījumā bremzēt un neiebraukt pretējā joslā; pēc negadījuma ieslēgt avārijas gaismas, izlikt avārijas zīmi un zvanīt 112. Ievainotam dzīvniekam nevajadzētu tuvoties. Par notriektu dzīvnieku var ziņot arī lietotnē “Mednis”.
