SAB: Krievijas plaša mēroga uzbrukums Baltijai šobrīd ir maz ticams, bet hibrīddarbības iespējamas
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vērtē, ka Krievijas liela mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstīm pašlaik ir ļoti zema iespējamība, taču īstermiņā iespējami hibrīduzbrukumi un provokācijas, lai ietekmētu NATO atbalstu Ukrainai.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskojis savu vērtējumu par Krievijas radīto draudu līmeni Baltijas valstīm. Specdienests norāda, ka, lai gan Krievija īstermiņā var veikt hibrīduzbrukumus un provokācijas, plaša mēroga konvencionāls uzbrukums Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pašlaik ir ļoti maz ticams.
SAB skaidro, ka Krievijas hibrīdaktivitātes mērķis ir palielināt psiholoģisko spiedienu uz NATO dalībvalstīm, to amatpersonām un sabiedrību. Ar šādu spiedienu Maskava cenšas panākt, ka Rietumi, baidoties no eskalācijas, samazina atbalstu Ukrainai vai ir gatavi piekāpēm diplomātiskā noregulējuma ietvaros. Krievija jau pastiprinājusi psiholoģiski informatīvās kampaņas pret Rietumvalstīm, tomēr SAB uzskata, ka šo provokāciju efektivitāte ir ļoti zema un tās, visticamāk, nespēs piespiest NATO mainīt savu politiku.
Vienlaikus birojs brīdina par Krievijas režīma lēmumu pieņemšanas īpatnībām. Tā kā process ir slēgts un autokrātisks, amatpersonas saņem selektīvu un nekritisku informāciju, kas palielina pārrēķināšanās risku, tostarp attiecībā uz aktivitātēm pret NATO. SAB norāda, ka Krievijas pastiprinātais spiediens lielā mērā izriet no tās nespējas gūt militārus panākumus Ukrainā un pieaugošā iekšpolitiskā un ekonomiskā spiediena uz Putina režīmu.
Galvenais iemesls, kāpēc konvencionāls uzbrukums Baltijai nav reāls, ir Krievijas militāro resursu koncentrēšana uz fronti Ukrainā. Lielākā daļa Krievijas spēju ir saistīta karā pret Ukrainu, tāpēc tai trūkst kapacitātes liela mēroga operācijām pret NATO valstīm.

/nginx/o/2026/06/29/17747565t1ha676.jpg)
