Saeima steidzamības kārtā lemj par Ietekmes uz vidi novērtējuma likuma grozījumiem; kritiķi brīdina par sabiedrības līdzdalības samazināšanu

Šonedēļ Saeimā paredzēts balsojums par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Lai gan no malas tas var šķist tehnisks jautājums, patiesībā runa ir par to, kā turpmāk Latvijā tiks pieņemti lēmumi par lieliem industriāliem projektiem, jo īpaši vēja enerģijas jomā.

Kā norāda Roberts Tenass, šie grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtībā, lai gan pat deputātiem un komisijas vadībai nav pilnīgas skaidrības par atsevišķu normu praktisko piemērošanu un sekām. Satraukumu rada arī fakts, ka aptuveni 80% Latvijas teritorijas vēja elektrostaciju projekti varētu tikt virzīti bez pilna ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), ja tie atrodas ārpus konkrēti uzskaitītajām aizsargājamām teritorijām.

Kā piemērus Tenass min divus vēja parkus. Bauskas novada projekts "STELPE 2" sākotnēji tika virzīts ar pilnu IVN, bet attīstītājs procesu pārtrauca, iesniedza pieteikumu sākotnējam izvērtējumam un pēc pusgada saņēma tehniskos noteikumus 4 turbīnām, uzsākot būvniecību. Plānots, ka pakāpeniski tiks pievienotas vēl turbīnas, apejot pilnu novērtējumu. Preiļu novadā Latvenergo projekts "RIEBIŅI" ieguva sākotnējo izvērtējumu, lai gan teritorijā ir daudz viensētu, ciemu un 14 mazā ērgļa ligzdas 3 km rādiusā. Izdotie tehniskie noteikumi paredz būtiskus ierobežojumus darbībā, piemēram, apturēšanu 70% vasaras nakšu un 1-2 mēnešus pavasara migrācijas laikā.

Tenass uzsver, ka pilns IVN nav šķērslis attīstībai, bet instruments pārdomātu lēmumu pieņemšanai. Jaunie grozījumi daļai projektu ļautu izmantot vienkāršotu procedūru ar mazāku pētījumu apjomu un ierobežotāku sabiedrības iesaisti. Turklāt pašvaldību loma tiktu samazināta – sākotnējā izvērtējuma "izņēmums" neparedz pašvaldības vai iedzīvotāju iesaisti lēmuma pieņemšanā; pašvaldība projektu pirmo reizi ierauga tikai tad, kad attīstītājs ierodas būvvaldē pēc būvatļaujas.

Tāpat tiek kritizēts pats likumprojekta sagatavošanas process – daļa ieinteresēto pušu nav uzaicinātas uz darba grupām, sabiedrības organizācijas nav pilnvērtīgi iesaistītas, un vairāki jautājumi tiek virzīti bez plašas diskusijas. Tenass norāda, ka demokrātiskā valstī svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī ceļš, kā līdz tam nonāk. Ja šodien steigā tiek pieņemti grozījumi ar neizvērtētām sekām, šī pieeja var kļūt par precedentu citās nozarēs.