Sagatavots priekšlikums ārkārtējās situācijas izsludināšanai Austrumu pierobežā

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā. Uzdevumu izstrādāt šādu dokumentu valdība devusi 28. jūlija sēdē, izskatot slēgtā daļā informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību. Tā kā ziņojums tika skatīts slēgtajā daļā, plašāki tā satura detaļas publiski nav zināmas.

Kā skaidrots rīkojuma projekta anotācijā, iniciatīvas pamatā ir arvien biežāk konstatētie bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas, kas var apdraudēt sabiedrības drošību, cilvēku veselību un kritiskās infrastruktūras darbību. Pašā rīkojuma projektā kā pamatojums minēti arī Krievijas karadarbības eskalācijas draudi. Ārkārtējo situāciju plānots noteikt līdz šā gada 1. decembrim.

Uz kurām teritorijām attieksies

Īpašais regulējums attiektos uz Alūksnes, Balvu, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Augšdaugavas un Krāslavas novadiem, kā arī Rēzekni, Rēzeknes novadu, Daugavpili un Daugavpils novadu. Regulējums skartu veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozares, lai nodrošinātu kritisko pakalpojumu nepārtrauktību.

Atbildības sadalījums un pasākumi

Koordinējošā loma ārkārtējās situācijas pārvaldībā paredzēta Aizsardzības ministrijai, savukārt Veselības un Klimata un enerģētikas ministrijām būtu līdzatbildība attiecīgajās nozarēs. Ūdenssaimniecībā un enerģētikā paredzēti pagaidu izņēmumi no darba laika un virsstundu regulējuma, ļaujot strādāt pastiprinātā režīmā, vienlaikus paredzot atlīdzības un drošības mehānismus.

Veselības nozarē plānota elastīgāka darba organizācija ārstniecības iestādēs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā arī iespēja noteiktos gadījumos darbnespējas lapas noformēt attālināti. Paredzēti arī noteikumi rezidentiem un praktikantiem, nosakot gan pienākumus, gan pamatotus atteikšanās gadījumus.

Rīkojuma projekts paredz prioritāru administratīvo procesu izskatīšanu, resursu apzināšanu un plānošanu, kā arī finansēšanas kārtību — izdevumus varētu segt no komersantu līdzekļiem, valsts budžeta vai programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Pēc ārkārtējās situācijas beigām plānots veikt tās izvērtējumu.

Patlaban dokuments ir saskaņošanas stadijā, un par to vēl būs jālemj Ministru kabinetam.